Vai ASV prezidenta atteikšanās lidot uz Maskavu, lai zem četrām acīm aprunātos ar Krievijas galvu, ir milzu skandāls? Lielāks skandāls būtu Obamas atteikšanās ierasties Sanktpēterburgā pēc trim nedēļām, savā vietā atsūtot viceprezidentu. Balto nakšu pilsētā pulcēsies Lielais divdesmitnieks. Obama arī būs, bet viņš nejutīsies omulīgi. Lai gan Krievija saka, ka neatriebsies, jāielāgo, ka Putina reakcija uz spiedienu vai aizvainojumu parasti ir bijusi asimetriska.
Stāsta, ka jau pēdējā divu prezidentu dialogā jūnijā bija vērojamas salnas pazīmes. Viņi abi jokojuši ar sakostiem zobiem. Kā gan citādi, ja spriedze abu valstu starpā krātin krājusies. Ir daudz publiski zināmu piemēru. ASV diplomātu ķircināšana un ASV finansētu projektu traucēšana Krievijā. Reakcijā uz ASV Kongresa "Magņitska likumu" Maskavas vēso dvašu uzpūta pret bāreņu adopciju vērstais likums.
Attiecību pārstartēšanas pieteikums simbolizēja Obamas cerību. Ironija par apmaldīšanos tulkojumā simbolizēja Kremļa ironiju par to. Attiecību pasliktināšanos, protams, veicinājuši iekšējie apstākļi abās valstīs. Vairāk nekā pusotru gadu Krievijā briedusi antiamerikāniskā retorika. Vašingtonā kongresmeņi prasa paplašināt NATO, iekļaujot tajā Gruziju, atsākt pretraķešu sistēmas elementu izvietošanu, boikotēt Soču olimpiskās spēles.
Amerikāņi sūkstās, ka viņu priekšlikumi par stratēģisko ieroču samazināšanu neizsauc krievu interesi. Jūnijā Maskava atgaiņājās no Obamas aicinājuma piebiedroties izvērsto stratēģisko kodoluzgaļu skaita samazināšanai. Obama velti rakstīja personīgu vēstuli Putinam, kuru aprīlī viņam nodeva augsts ASV ziņnesis. Zinātāji teic, ka Obama par savu galveno mantojumu vēlētos atstāt ietvaru līgumu par kodolarsenālu tālāku samazināšanu. Tas ir, abu valstu atombruņojuma samazināšanu par trešdaļu no 2010.gada SBL līgumā paredzētā līmeņa. Apzinoties, ka Kremlis tam nepiekritīs bez pārmaiņām pretraķešu aizsardzības tematā, Obama ieteicis kompromisu – Maskavas samitā noslēgt "izpildnolīgumu" ar prezidentu personīgām garantijām, kas nebūtu jāratificē parlamentos. Taču pirms abu valstu ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās šomēnes noskaidrojās Krievijas nostāja: nav jēgas steigties, jo jāņem vērā daudzi citi apstākļi, kas ietekmē stratēģisko līdzsvaru.
Obama skaidro savu lēmumu ar sekmju trūkumu daudzos jautājumos. Bez ASV un Krievijas nevar šķetināt mezglus, kas savijušies ap Irānu, Ziemeļkoreju un Afganistānu. Sliktākais ir tas, ka šobrīd nav jaunu cerīgu kopīgo projektu. Tāpēc tiešām labāk ieturēt pauzi. Frāze "labāk atlikt tikšanos, kamēr darba kārtībā būs vairāk rezultātu" ir pietiekami diplomātiska.
Tā, iespējams, nemaz skaļi neizskanētu, ja iepriekš troksni nebūtu sacēlis pārbēdzējs Edvards Snoudens. Viņa lieta grauj Obamas prestižu. Prezidentam pārmet gan valsts noslēpumu aizplūšanu, gan valsts iejaukšanos pilsoņu privātumā. No šāda redzesleņķa skatoties, atteikšanās braukt uz Maskavu ir piekāpšanās kritiķiem.
Baltajam namam jāatzīst, ka tas par zemu vērtējis Kremļa nodomus attiecībā uz Snoudenu. Šķiet, domāja, ka noslēpumu pludinātāju krievi iesēdinās lidmašīnā, lai atgādātu mājup. Aizkulišu sarunu tonis noteikti bija maigāks, bet oficiālās Vašingtonas sākotnējo reakciju uz Snoudena parādīšanos Maskavas lidostā Putins varēja uztvert kā īgnu ultimātu. Ne velti "pagaidu patvēruma" piešķiršana Snoudenam noskanēja kā Putina pliķis Obamas sejā.
Neatkarīgi no mums, Snoudena vārdam ir lemts palikt Vašingtonas un Maskavas attiecību hronikā līdzīgi kā tajā ierakstīts reiz Krievijas cietumā iemestā, spiegošanā apsūdzētā amerikāņu žurnālista Nikolasa Danilofa vai pārbēdzēja krievu izlūkdienesta ģenerāļa Oļega Kalugina vārds. Snoudens būs viena no divu valstu attiecību problēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!