Kārlis Langins: Muļķi brēc visskaļāk jeb Krokodila asaras Ask.fm nenoslīcinās  (211)

Pirms nedēļas izvirdumu bija uzsākusi ziņa par aizjūras traģēdiju, kur kāda jauna meitene izdarīja pašnāvību, jo ilgstoši esot cietusi no naidīgiem komentāriem sociālajos tīklos, tajā skaitā, arī Ask.fm vietnē un, ka viņas vecāki īpaši vaino tieši šo servisu un pieprasa tā slēgšanu.

Vējš sevišķi stipri iepūta burās, kad Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons izteica aicinājumu boikotēt ask.fm, it kā latvieši ne tikai būtu izspieduši britus no iekārojamajiem šampinjonu griezēju amatiem, bet arī radījuši platformu britu jauniešu masu iznīcināšanai!

Tas, ko ziņu mediji aizmirst pieminēt, kopējot rakstus no "Daily Mail"*, ir - Deivids Kamerons ir Konservatīvās partijas līderis. Partijas, kura noliedz cilvēku ietekmi uz globālo sasilšanu, noraidīja ES direktīvu, ar kuru tiktu aizliegta homeopātija (nejaukt ar fitoterapiju), un joprojām meklē veidus, kā apkarot porno un anonimitāti internetā. Bet, man ir aizdomas, ka ask.fm gadījumā, Kamerona kunga striķīšus paraustīja mumsnet.com.

Mumsnet, lai arī paši to noliedz, ir specifiska lobistu grupa un interneta vietne, kur māmiņas var lūgt un sniegt padomus no bērna ieņemšanas līdz viņa absolvēšanai, mainīties ar receptēm, piedāvāt mantas un drānas, no kurām viņu mazuļi ir izauguši, vai arī vienoties kopīgā inkvizīcijā pret ask.fm un vākt parakstus petīcijai par vietnes slēgšanu. Mumsnet sarunu pavedienos dominē uzskats, ka Ask.fm ir jāslēdz, jo tas ir netiklības un naida perēklis, kura dēļ nupat ir kritis septītais upuris. Un, ka tā ļaunuma sakne slēpjas anonimitātē, (kaut arī Mumsnet forums pats ir balstīts uz anonīmas komentēšanas iespēju).

Cilvēki ir zākāti un izsmieti visos laikos un ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Ja kādreiz bija jāpiepūlas, lai salīmētu draudu vēstuli no avīzes izgrieztiem burtiem, tad ar interneta parādīšanos to pašu vēstuli var uzrakstīt un nogādāt adresātam minūšu laikā. Internets ir biežāk vainots pusaudžu nāvē, nekā suņi par to saimnieku palaistajām gāzēm.

Jā, es uzskatu, ka mirušās meitenes vecāki lej krokodila asaras un izvairās no atbildības par to, ka pienākums un labākā iespēja glābt meitu bija viņu pašu rokās. Tagad, kad ir par vēlu ieklausīties savā meitā vai meklēt palīdzību, nekas cits neatliek, kā censties savu atbildības krustu novelt uz svešiem pleciem. Un arguments, ka nevar visam izsekot, ko bērns dara šeit nestrādā, jo nevienu, pat hormonu plosītu tīni nav iespējams novest līdz pašnāvībai tik ātri, lai cilvēki, kas ar viņu kopā dzīvo, nepamanītu izmaiņas bērna uzvedībā.

Un, ja patiesa ir Ask.fm sniegtā informācija, ka lielāko daļu naidīgo komentāru ir darinājusi un sev adresējusi pati nelaiķe, tad, visticamāk, novirzes no normas meitenes psihē vecāki ir apzināti ignorējuši.

Ask.fm ir reģistrēti 70 miljoni lietotāji, tas ir vairāk nekā iedzīvotāju skaits Lielbritānijā. Piedevām, Lielbritānija pasaulē ieņem 37. vietu pēc pašnāvību skaita (11,8 pašnāvības uz 100000 iedzīvotājiem). Ja Ask.fm būtu valsts, tā ieņemtu pēdējo vietu pasaulē ar 0,01 pašnāvību uz 100000 iedzīvotājiem. Lai ask.fm būtu tāds pats pašnāvnieku īpatsvars kā Lielbritānijā, katru gadu pēc pašu lēmuma no dzīvības būtu jāšķiras 7455 tā lietotājiem. Ņemot vērā statistiku un nupat klajā nākušo informāciju, ka naidīgos komentārus meitene ir sacerējusi sev pati, vai Deivids Kamerons atvainosies Ask.fm vietnes veidotājiem par saviem izteikumiem un atsauks aicinājumu uz tās boikotu?

Traģēdijas notiek un notiks, no tā mēs nevaram izvairīties, bet mēs varam censties samazināt traģēdijas risku. Bet, liedzot vienu komunikācijas veidu, cilvēki atradīs citu. Ask.fm slēgšana būtu cīņa ar sekām, nevis ar cēloņiem un pierādījums tam, ka nevīžīgi vecāki joprojām var tikt sveikā cauri, vienkārši noveļot atbildību uz informācijas mediju.

Anonimitāte ir jāsaglabā, tā daļa mūsu brīvības. Mums nav jāziedo brīvība, lai justos droši. Ziņas par cilvēku nāvi allaž atgādina, ka laiks, kas mums ir atvēlēts uz šīs zemes un ar mūsu mīļotajiem, ir ierobežots un tas diezgan strauji rit uz beigām. Tāpēc varbūt ir vērts pārstāt brēkt un sākt ieklausīties?