Foto: LETA
Mēs, lauksaimnieki, ik dienu strādājam, galvu nepacēluši, tāpēc lieki nerunājam. Tomēr, kad redzam, ka valsts cenšas apzināti nīdēt to, kā labā strādājam - klusu necietīsim. Pēdējā laika lielākā valsts līmeņa aplamība ir Ekonomikas ministrijas (EM) tā sauktās reformas elektroenerģijas tirgus sakārtošanai, kas, nevis ieviesīs gaidīto kārtību, bet zem nepaceļama sloga smacēs vairumu atjaunojamo energoresursu (AER) ražotāju Latvijā. Valdības plāns ieviest subsidētās enerģijas nodokli (SEN) ir nepārdomāts, sasteigts un izteikti nelabvēlīgs AER lauksaimniekiem.

Mūs, Tērvetē, šie nepārdomātie lēmumi ietekmēs tiešā veidā, jo papildus mūsu piecām darbības nozarēm – augkopībai, piena lopkopībai, zirgkopībai, alus brūvēšanai un pārtikas mazumtirdzniecībai -, pērn sākām būvēt arī biogāzes koģenerācijas staciju. Tai par labu nosliecāmies, vērtējot situāciju tirgū un tā brīža nodokļu politiku un celtniecībā ieguldījām vairāk nekā 4,5 miljonus latu. Tā kā nodarbojamies ar pilna cikla jeb bezatlikuma lauksaimniecisko ražošanu, stacijās pilnībā izmantojam visus savus bioloģiskos atkritumus un kūtsmēslus, ražojot elektrību un siltumu. To lietderīgi patērējam savā uzņēmumā vai pārdodam A/S Sadales tīkls.

Nākamā gada martā varēsim izdarīt visprecīzākos secinājumus, bet pagaidām spriežam, ka mūsu stacijas rentabilitāte ir vidēji 12%. No 2014.gada 1.aprīļa EM ar SEN plāno iekasēt 10% no elektroenerģijas ieņēmumiem. Uzskatu, ka godīgi būtu, ja nodoklis tiktu ieturēts no AER koģenerācijas staciju peļņas, nevis ieņēmumiem, jo pašreizējā redakcijā mums pat netiek dota iespēja strādāt bez zaudējumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!