Pēteris Krīgers: Valsts attīstības pamatā - dialogs ar sociālajiem partneriem  (80)

Iespējams, ka viens no faktoriem, kāpēc valdība vairās aktīvāk iesaistīt partnerus diskusijās, ir lēmumu pieņemšanas gaita, kas balstīta uz diskusijām, jo tad situācija liedz tos pieņemt steidzamības kārtā.

Diemžēl 2014. gada budžeta veidošana norit pretēji Nacionālā attīstības plāna nostādnēm. Viena no mūsu valdības raksturīgākajām iezīmēm – neņemt vērā tos dokumentus, kurus paši esam izstrādājuši un pieņēmuši, bet bieži vien mainīt virzienu. Valdībai būtu jāmaina stratēģija un tautsaimniecības attīstības nolūkos jāstrādā pie tā, lai pieņemtie lēmumi un tiem pakārtotās darbības dotu ilgtermiņa attīstības perspektīvas, nodrošinot stabilitāti.

Sociālo dialogu privātajā sektorā daudz sekmīgāk varētu attīstīt, ja darba devēji tiktu stimulēti stiprināt savstarpējo sadarbību ar darba ņēmējiem. Sarunu rezultātā tradicionāli tiek noslēgts koplīgums, bet šobrīd pastāvošā nodokļu sistēma neveicina darba devēju interesi par koplīgumu un apgrūtina sociālā dialoga uzturēšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uztur prasību par to, ka daļai no koplīgumā ietvertajiem darbinieku materiālajiem labumiem būtu jāpiemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamu ienākumu statuss. Uzskatām, ka šādā veidā tiktu stimulēta gan ekonomikas attīstība, gan veicināta darbinieku motivācija un lojalitāte. Darba devēji līdzekļus, kuri tiek novirzīti attiecīgo nodokļu apmaksai, varētu investēt uzņēmuma attīstībā, savukārt darbinieku motivācija tiktu vairota, koplīgumā vienojoties par bonusiem, kurus papildus algai saņemtu darbinieks (piemēram, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana).

Šobrīd darbspēka nodokļu samazināšana tiek imitēta nebūtiski samazinot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Uzskatām, ka pakāpeniski jāpalielina ar iedzīvotāju nodokli neapliekamais minimums un, sākot jau ar 2014. gadu, tas jānosaka vismaz 90 latu apmērā. Mērķis - 2016. gadā ar iedzīvotāju nodokli neapliekamais minimums ir sasniedzis iztikas minimuma robežu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība izstrādāja priekšlikumus pievienotās vērtības nodokļa likmju samazināšanai pirmās nepieciešamības pārtikas precēm un elektroenerģijai, rosināja ieviest nekustamā īpašuma nodoklī neapliekamo minimumu katram iedzīvotājam (piemēram, 28 kv.m.) uz platību, kas deklarēta kā pamata dzīves vieta, atjaunot 300 latu apmērā attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīniskajiem pakalpojumiem, 2014. gadā nodrošināt veselības aprūpei kopējo finansējumu 4,5% apmērā no IKP (saskaņā ar valdības rīcības plānā pausto), sākot ar 2014. gadu priekšlaicīgās pensijas apmēru noteikt 80% apmērā no aprēķinātās vecuma pensijas, kā arī kompensēt pašvaldībām izdevumus, kas radīsies iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdales gadījumā.

Vienīgais progress, kāds šobrīd ir panākts - palielināts atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām, kā arī nedaudz paaugstināts minimālās algas apmērs. Vēlamies, lai minimālā alga tiktu paaugstināta līdz tautsaimniecībā nodarbināto vidējās algas līmenim, kas šobrīd ir 250 lati. Patreiz ir noteikts, ka vidējā alga tiks paaugstināta no 200 līdz 225 latiem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība apzinās, ka minimālajai algai ir jābūt stipri augstākai un arī nākamajā gadā diskutēs par minimālas algas apmēra paaugstināšanu.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību sociālā dialoga kontekstā, mums jākļūst par aktīviem sociālā dialoga līdzdalībniekiem, nevis vērotājiem no malas. Sabalansējot sociālo partneru intereses un pieņemot lēmumus, kuri dotu ilgtermiņa attīstības perspektīvas, mēs spēsim izveidot konkurētspējīgāku un uz inovācijām balstītu ekonomiku.