Tādu māju nav maz. Taču es nezinu nevienu, kurā, lai arī attiecības būtu cik lieliskas, viena no ģimenēm maksātu, piemēram, par visas mājas elektrību tikai tāpēc, ka šī ģimene dzīvo mājas lielākajā dzīvoklī. Šeit nav nekādas politikas, diskriminācijas vai mājas iedzīvotāju dalīšanas kastās. Tāpat kā nav nekādas politikas, diskriminācijas vai mājas iedzīvotāju dalīšanas kastās apstāklī, ka rīdzinieki maksās par Rīgas sabiedrisko transportu mazāk nekā citi.
Kā Latvijā sadala nodokļus
Sāksim ar pašiem pamatiem, ar Latvijas nodokļu sistēmu. Pašvaldību ienākumu pamatavots ir ienākuma nodoklis. PVN par jūsu nopirktajām precēm, visi akcīzes nodokļi, uzņēmumu nodokļi - tas viss nonāk valsts budžetā. Pat autobraucēju maksāto ceļu nodokli valdība paņem sev.
Ienākuma nodoklis nonāk tās pašvaldības budžetā, kurā cilvēks ir deklarējis savu dzīvesvietu, nevis tās pašvaldības budžetā, kurā viņš strādā. Ja tu dzīvo Rīgā, strādā Rīgā, taču esi deklarēts citā pašvaldībā, tad tavs nodoklis aiziet tieši tai pašvaldībai, bet Rīga nedabū ne santīma. Ja tu dzīvo Mārupē, taču gan pats, gan ģimenes locekļi strādā Rīgā, tad arī visus nodokļus saņem Mārupe.
Šobrīd Rīgā strādā aptuveni 480 tūkstoši cilvēku. Turklāt 230 tūkstoši no tiem galvaspilsētā nav deklarēti. Aptuveni 100 tūkstoši no tiem pastāvīgi dzīvo Rīgā.
Rezultātā ik gadu galvaspilsēta pārskaita citām pašvaldībām ap 200 miljonu latu. Tas ir Rīgā nopelnīts ienākuma nodoklis. Vēl 50 miljonus pilsēta pārskaita pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Proti, kopsummā ik gadu Rīga atdod citām pašvaldībām aptuveni 250 miljonus. Jāzina, ka 2013. gadā galvaspilsētas budžeta izdevumi sasniedza aptuveni 540 miljonus.
Rīga - valsts galvenais donors
Rīga, nevis valsts, ir visas Latvijas galvenais donors, lai gan reģionu atbalstīšana ir tieši valsts uzdevums. Taču valdība šo funkciju ir uzkrāvusi galvaspilsētai un Eiropai.
Iepriekšējā sasaukuma dome četru gadu laikā pārskaitīja citām pašvaldībām teju 1 miljardu latu. Par šo naudu mēs varētu nosiltināt visus Rīgas namus. Iedzīvotājiem tas būtu par brīvu. Vai arī mēs varētu pilnībā izremontēt (es vēlos papildus pasvītrot - pilnībā) visas skolas un bērnudārzus, visus ceļus, visus pagalmus, visas pilsētas slimnīcas un poliklīnikas un visus kultūras un sporta objektus. Tā vietā Rīga darīja valdības darbu.
Minēšu vēl vienu piemēru, kas īpaši labi ilustrē situāciju ar nodokļiem. Nozīmīga Pierīgas pašvaldību daļa funkcionē, galvenokārt pateicoties Rīgai. Tādas pašvaldības kā, piemēram, Babīte, budžets par 40% veidojas no Rīgas pašvaldības pārskaitījumiem.
Turklāt daudzas Pierīgas pašvaldības ir krietni bagātākas par Rīgu, jo ieņēmumi no ienākumu nodokļa uz cilvēku tur ir ievērojami lielāki nekā galvaspilsētā.
Kā pašvaldības sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem
Katra pašvaldība sniedz saviem iedzīvotājiem pakalpojumus. Un šeit ir nepieciešams pasvītrot: savā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem. Tiem, kuri ir deklarējušies citās pašvaldībās, šie pakalpojumi nepienākas. Pakalpojumu saņemšanai viņiem ir jāvēršas savās vietējās varas iestādēs.
Siguldā ir autobusa maršruts, kuru siguldieši izmanto bez maksas. Rīdziniekiem ir jāmaksā par iebraukšanu Jūrmalā, kas līdz pat šim laikam maksāja 1 latu. Babīte lepojas ar savu baseinu. Taču Imantas vai Zolitūdes iedzīvotāji nevar to apmeklēt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir nodrošināti Babītes iedzīvotājiem.
Tallinā ir ieviests bezmaksas sabiedriskais transports. Taču tas ir tikai Tallinā deklarētiem iedzīvotājiem pieejams pakalpojums. Citu Igaunijas pašvaldību iedzīvotājiem brauciena cena ir 1,60 eiro.
Tā ir absolūti pareiza politika. Katrai pašvaldībai ir jārūpējas par saviem iedzīvotājiem - nodokļu maksātājiem. Tas ir katra mēra tiešais pienākums.
Izmantosim par piemēru daudzdzīvokļu māju, kurā visi draudzējas. 6. dzīvoklī nopirktais televizors ir un paliek 6. dzīvoklī dzīvojošās ģimenes īpašums. Viņi arī skatās šo televizoru. 7. dzīvoklī nopirktais ledusskapis ir un paliek 7. dzīvoklī dzīvojošās ģimenes īpašums. Viņi tajā glabā savus produktus. 6. un 7. dzīvokļa ģimenes var būt labākie draugi, iet ciemos viena pie otras, skatīties kopā televizoru. Taču tas nenozīmē, ka savi televizori un ledusskapji viņiem kopējā taisnīguma labā jānovieto kāpņu telpā. Un neviens nepārmetīs 7. dzīvoklim diskrimināciju un mājas dalīšanu kastās tādēļ, ka citiem iedzīvotājiem ir liegts glabāt viņu produktus 7. dzīvokļa ledusskapī.
Atgriežoties pie pašvaldībām un pakalpojumiem, es gribētu atzīmēt vēl vienu niansi. Garkalnē izskanēja ierosinājums ieviest maksu par sēņu lasīšanu. Ja Garkalnes mežos sēnes tiktu stādītas par nodokļu maksātāju naudu, tad vietējai domei būtu visas morālās un juridiskās tiesības ieviest šādu nodevu. Taču sēnes vietējos mežos īsti nav atkarīgas no vietējās domes.
Kā tiek finansēts Rīgas sabiedriskais transports
Rīgas sabiedriskais transports ir viens no pakalpojumiem, kuru mūsu gadījumā apmaksā galvaspilsētas pašvaldība. Viena brauciena pašizmaksa šobrīd ir aptuveni 70 santīmi, plus 12% samazinātā PVN likme, plus amortizācija. Kopā tas veido 84-85 santīmus jeb 1,20 eiro.
Šobrīd brauciens sabiedriskajā transportā maksā 50 santīmu, kas ir ievērojami lētāk par pašizmaksu. Starpību, saprotot sabiedriskā transporta sociālo nozīmi, sedz tieši Rīgas dome no Rīgā deklarēto iedzīvotāju naudas. Proti, rīdzinieki piemaksā par katra nerīdzinieka braucienu 34-35 santīmus.
Vai tas ir taisnīgi attiecībā uz rīdziniekiem? Nē. Šī starpība būtu jāsedz vai nu valstij, vai arī citām pašvaldībām. It īpaši tāpēc, ka Rīga, kā jau tika minēts iepriekš, ik gadu jau tā pārskaita citām pašvaldībām aptuveni 250 miljonus latu.
Var teikt: "Kāda atšķirība? Transports taču tik un tā brauc pa Rīgas ielām! Vai tad jums žēl, ka nerīdzinieki maksās par transportu tādu pat cenu kā rīdzinieki?
Protams, nav žēl. Taču atgriezīsimies pie stāsta par daudzdzīvokļu māju. Ģimene no 9. dzīvokļa nopirka sev mašīnu. Un, ja jau mašīna ir nopirkta, kāpēc gan to nevarētu izmantot visi citi mājas iedzīvotāji? Tas taču būtu taisnīgi!
Lai daudzdzīvokļu mājai koplietošanā būtu sava mašīna, kuru varētu izmantot ikviens mājas iedzīvotājs, tad visiem arī vajag samest naudu, lai to nopirktu. Vajag kopīgi maksāt par benzīnu, remontu, tehnisko apskati, samaksāt ceļa nodokli utt. Tad tas būs ne vien taisnīgi, bet arī godīgi.
Reformas būtība
No 1. janvāra tiek ieviests tarifs - 1,20 eiro. Savukārt rīdziniekiem tiks piešķirta atlaide 50% apmērā un brauciena cena būs 60 eirocenti jeb 42 santīmi. Tādējādi būtībā viņiem tarifs atgriežas 2009. gada līmenī.
Tāpat rīdziniekiem būs izdevīgāk izmantot mēneša braukšanas biļetes. Šobrīd mēnešbiļete vienam transporta veidam maksā 29,10 latu, diviem - 35,50, trijiem - 45,90. No 1. janvāra tiks ieviesta vienota braukšanas biļete visiem transporta veidiem. Un tā maksās tikpat, cik biļete vienam transporta veidam. Proti, par tiem pašiem 29,10 latiem pasažieris varēs braukt visos tramvajos, trolejbusos un autobusos (izņemot nakts autobusus un maršruta taksometrus).
Visas atlaides rīdziniekiem tiks rēķinātas no 42 santīmiem. Skolēni, nestrādājošie pensionāri un invalīdi turpinās braukt bez maksas.
Šobrīd nerīdziniekiem atlaides nav paredzētas. Taču Rīga arī negrasās pelnīt uz nerīdzinieku rēķina. Cena 1, 20 eiro apmērā ir tikai pašizmaksa.
Starp citu, runas par to, ka uz šīs reformas rēķina tiks segti izdevumi par bezmaksas transportu, piemēram, Rīgas pensionāriem, var nosaukt vienīgi par provokāciju.
Tā arī ir reformas būtība. Ir pašizmaksa. Rīga ar savām dotācijām no Rīgas nodokļu maksātāju naudas apmaksā atlaidi 100% apmērā no pašizmaksas Rīgas pensionāriem vai 50% apmērā rīdziniekiem.
Dotāciju atlaide nerīdziniekiem jāuzņemas vai nu valdībai, vai arī citām pašvaldībām.
Minēšu vienu piemēru. Eksistē tāds valsts uzņēmums kā Pasažieru vilciens. Rīgas dome nekad nav apsūdzējusi šo uzņēmumu Rīgas skolēnu diskriminācijā. Kāpēc skolēni nevar braukt Rīgā ar elektrovilcienu bez maksas, lai gan tramvajā - var? Taču šis ir valsts uzņēmums, kuram nav nekāda sakara ar Rīgas nodokļiem. Tāpēc Rīga vienojās ar uzņēmumu, piešķīra no Rīgas nodokļu maksātāju naudas dotāciju. Un, sākot no 1. oktobra, Rīgas nestrādājošie pensionāri, skolēni, kā arī invalīdi var pārvietoties elektrovilcienos Rīgas administratīvajās robežās bez maksas. Tāpat rīdziniekiem pienākas arī citas atlaides elektrovilcienos.
Svarīgi atzīmēt, ka reforma neskar jauniešus. Rīgas skolu audzēkņi (tostarp arodskolu un mūzikas skolu audzēkņi) varēs arī turpmāk braukt Rīgā bez maksas, pat ja ir deklarēti citā pašvaldībā. Arī citu pašvaldību studentiem, kuri mācās Rīgā, tiks saglabāta atlaide 75% apmērā, un no 1. janvāra studentiem par biļeti būs jāmaksā 21 santīms.
Un, protams, visos svētkos - 18. novembrī, Jāņos, Rīgas pilsētas svētkos un Jaunā gada dienā - arī turpmāk visi Latvijas iedzīvotāji varēs braukt sabiedriskajā transportā bez maksas. Tāpat bez maksas būs braucieni Dziesmu un deju svētku dalībniekiem no visas Latvijas.
Reformas mērķis
Reformas galvenais uzdevums ir pārliecināt 100 tūkstošus Rīgas iedzīvotāju, kuri šeit dzīvo, bet ir deklarēti citās pašvaldībās, deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā.
Kļūsti par oficiālu rīdzinieku, un maksāsi mazāk nekā tagad! Turklāt, ja tu deklarēsies līdz 1. janvārim, tad bonusā saņemsi vienu mēnešbiļeti (vienotu, visiem transporta veidiem) bez maksas!
Saskaņā ar statistikas datiem, viens strādājošs deklarēts rīdzinieks nodrošina ap 1000 latu nodokļu gadā. Ja no 100 tūkstošiem deklarēsies vismaz 10%, tad pilsētas budžeta ieņēmumi izaugs par aptuveni 10 miljoniem gadā.
Ko ir iespējams izdarīt par papildu 10 miljoniem? Piemēram, ik gadu remontēt trīs reizes vairāk pagalmu nekā tagad. Un tad pagalmu remontu mēs pabeigsim nevis 4-5, bet gan 2 gadu laikā. Vai arī varēsim katru gadu atklāt "Ziemeļblāzmai" līdzīgu kultūras centru. Visas ēkas un parka rekonstrukcija izmaksāja 9 miljonus. Varēsim ik gadu atklāt 5 jaunus parkus Rīgas mikrorajonos vai arī viena gada laikā visus namu pagalmus aprīkot ar jauniem bērnu rotaļu laukumiem.
Kā viss darbosies
Reforma tiks īstenota maksimāli vienkārši. Pašlaik Rīgā veiksmīgi darbojas e-talons. Rīgā deklarētie rīdzinieki no 15. novembra varēs saņemt personificēto jaunā parauga e-talonu, kas vienlīdz pildīs arī "Rīdzinieka kartes" funkciju. Uz tā tiks izvietota īpašnieka fotogrāfija, viņa vārds un uzvārds.
Svarīgi atzīmēt, ka tiem rīdziniekiem, kuriem jau ir personificēts e-talons (pensionāri, audzēkņi utt.), nevajadzēs doties pēc jaunā e-talona! Kad esošajam e-talonam beigsies derīguma termiņš, jums to apmainīs pret jaunā parauga e-talonu.
Lai izvairītos no rindām, "Rīdzinieka karti" varēs saņemt ne vien Rīgas satiksmes apmeklētāju pieņemšanas centros, bet arī namu pārvaldēs. Visa informācija par jauno "Rīdzinieka karšu" izsniegšanas kārtību būs pieejama laikus.
Turklāt nākotnē "Rīdzinieka karte" nodrošinās arī citas atlaides - stāvvietai, atsevišķiem medicīnas pakalpojumiem municipālajās poliklīnikās un slimnīcās. Šeit mums labs piemērs ir Sigulda, kur ir ieviesta pilsētas iedzīvotāja karte. Ar šo karti ir iespējams saņemt ap 200 dažādu atlaižu, ieskaitot iepirkšanos vietējos veikalos.
Kritika no labējo puses
Citu pašvaldību vadītāju kritika ir saprotama, dabiska un loģiska. Neviens negrasās apvainoties pat par ļoti emocionāliem kolēģu izteikumiem. Šajā jautājumā nav nekādas politikas, tikai ekonomika. Un, būdami saimniecisku subjektu vadītāji, mēs atradīsim kopīgu valodu. Turklāt provizoriskas konsultācijas liecina par to, ka ir pašvaldības, kuras jau šobrīd ir gatavas vienoties ar Rīgu. Rezultātā šo pašvaldību iedzīvotāji varēs izmantot galvaspilsētas sabiedrisko transportu ar tiem pašiem noteikumiem kā rīdzinieki. Proti, ar 50% atlaidi.
Savukārt nacionālistu un "Vienotības" reakcija bija absolūti paredzama. Viņi vienmēr ir pret to, ko dara Rīgas dome. Man šķiet, ka, ja es paziņotu par atkāpšanos no amata, tad pat šajā gadījumā, vien pretrunu gara vadīti, nacionālisti un "Vienotība" būtu pret.
Lai arī paredzama, labējo reakcija nekļūst mazāk ciniska un divkosīga. Vēl pavisam nesen "Vienotība" piedāvāja līdzīgi kā Tallinā ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu. Turklāt viņi viltīgi noklusēja, ka Igaunijas galvaspilsētā bez maksas sabiedriskajā transportā brauc tikai Tallinā deklarētie iedzīvotāji. Visu citu pašvaldību iedzīvotājiem brauciens, vēlreiz atgādināšu, maksā 1,60 eiro. Es, starp citu, neatceros, ka, piemēram, Sarmīte Ēlerte būtu runājusi par diskrimināciju Igaunijā.
Taču Sarmīte Ēlerte pirms vēlēšanām aicināja visus deklarēties Rīgā, lai vēlēšanās balsotu par "Vienotību". Tobrīd viņu itin nemaz neinteresēja tādi jautājumi kā fiktīva deklarēšanās vai citu pašvaldību ieņēmumi. Iznāk, ka Latvijas iedzīvotājam, kurš jau sen dzīvo Rīgā, nav jādeklarējas galvaspilsētā tāpēc, lai maksātu mazāk par sabiedrisko transportu. Deklarēties Rīgā var vien tāpēc, lai balsotu par "Vienotību". Un visi citi iemesli - tas ir pretvalstiski, nepatriotiski, neekonomiski, neētiski, diskriminējoši utt.
Par nacionāļiem un viņu raudāšanu par Latvijas tautas "šķelšanu" vispār negribas runāt. Šie politiķi uzskata par otrās šķiras cilvēkiem nozīmīgu valsts daļu - sākot ar mazākumtautību pārstāvjiem un beidzot ar visiem latviešiem, kuri nepiekrīt viņu viedoklim. Nepatīk, piemēram, Žanetes Jaunzemes-Grendes, Parādnieka mammas vai Iesalnieka sievas loma valsts kultūrā, - viss ir skaidrs. Tu esi nodevējs, kangars un "Maskavas roka".
Ēlertei nāksies atkal pārmācīties. Viņai bija nepieciešams ilgs laiks, lai saprastu, cik maksā brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā. Taču viņa iemācījās - 50 santīmi! Malace!
Taču no 1. janvāra atkal viss mainīsies. Rīdziniekiem tagad būs 42 santīmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!