Atšķirībā no "latviskajām" un "krieviskajām" partijām, kur dalījums parasti tiek vilkts diezgan intuitīvi, bet pašām partijām vienmēr ir iespēja apgalvot, ka "par mums balso ne tikai krievi" (vai otrādi), medijiem it kā ir skaidrāka robežšķirtne - valoda, kurā plašsaziņas līdzeklis uzrunā klausītājus, skatītājus vai lasītājus. Tomēr ne jau valodai ir lielākā nozīme, bet ideoloģiskajai nostādnei un pozīcijām. Krieviskie mediji šajā ziņā parasti ir vienoti un pat piemeklētie argumenti parasti ir ļoti līdzīgi, it kā tie būtu tapuši kādā centrā, tikai izsūtīti dažādiem adresātiem. Tikmēr latviešu valodā rakstošie un raidošie plašsaziņas līdzekļi šajā ziņā viens no otra pamatīgi atšķiras, vēl vairāk - pat vienas avīzes autori dažreiz nespēj rast kopsaucēju dažādos jautājumos.
Pieminot vārdu "telpa" rodas iespaids, ka krievu auditorijai tiek stāstīts par citiem notikumiem, nekā latviešiem un tās ir divas šķirtas pasaules. Bet tā tas nav. Tie, kuri regulāri seko avīzei "Vesti", radio "Baltkom" vai Pirmajam Baltijas kanālam, zina, ka liela daļa tēmu ir tās pašas, kas citos Latvijas medijos. Taču kā tas tiek pasniegts...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!