Foto: LETA
Savulaik, 1991. gada decembra sākumā, Ukrainas iedzīvotāju vairākums referendumā nobalsoja par Ukrainas neatkarību. Tolaik Maskavā bija plaši izplatīts uzskats, ka bez Ukrainas dalības PSRS tālākai pastāvēšanai nav jēgas. Mūsdienās Krievijā ir izteiktas līdzīgas domas, ka Ukrainas izvēle tuvināties ar Eiropas Savienību samazina Eirāzijas Savienības izveides perspektīvas, Ukrainas asociācijas līguma noslēgšana ES "Austrumu partnerības" samita laikā Viļņā šā gada decembrī būtu būtisks šķērslis bijušās PSRS telpas reintegrācijai.

Šodien Ukraina atrodas svarīgas ģeopolitiskas izvēles priekšā starp Eiropas Savienību un Eirāzijas savienību. Ukrainas parlamentā pārstāvēto politisko spēku lielākā daļa ir spējuši vienoties par eirointegrācijas kursu, un viņiem izdodas pieņemt attiecīgus likumus.

Citas noskaņas valda Krievijas politiskajā elitē. Kā zināms, Krievija izdara uz Ukrainu ekonomisku un politisku spiedienu. Ir izskanējuši draudīgi Krievijas amatpersonu un politiķu izteikumi Ukrainai par ekonomiskām sankcijām, vīzu režīma ieviešanu utt. Krievija nav zaudējusi cerības iesaistīt Ukrainu Eirāzijas integrācijas procesā. Kā Austrumeiropas politikas pētījumu centram pastāstīja mūsu sadarbības partneris Kijevas Nacionālās universitātes - Mohila akadēmijas Politikas analīzes skolas eksperts Dmitro Kondratenko, Ukrainā pietiekami nopietni uztver attiecīgu Krievijas plānu par ekonomiskiem, politiskiem un kultūras pasākumiem šādā Ukrainas iesaistīšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!