“Tas ir Nobela paziņojums, kas man sagādājis lielāko prieku mūžā,” sacīja prozaiķe A. S. Baiata. “Stāsta iespēju un formas ziņā viņa ir izdarījusi vairāk nekā jebkurš cits rakstnieks, ko pazīstu.” Prozaiķe Anna Enraita sacīja: “Viņas tēli patiesībā esi tu pats jeb sakāpinātāka, izjustāka tevis versija – tajā, kā viņi domā par dzīvi, saprot lietas par vēlu un tomēr turpina dzīvot.” Šarlote Higinsa “Alise Manro saņem Nobela prēmiju literatūrā”. The Guardian, 10. oktobrī.
Bukmeikeru favorīts uz Nobela prēmiju literatūrā bijusi Baltkrievijas pilsone, žurnāliste un rakstniece Svetlana Aleksijeviča. Viņas grāmatas sarakstītas krievu valodā, bet viņa pati aizbēgusi no Baltkrievijas 2000. gadā. Rakstniece vairākkārt paziņojusi, ka baltkrievi ir tautiņa tā ne visai un ir pelnījuši Lukašenko diktatūru, kurš pilnībā atbilstot sabiedrības attīstības līmenim. Tatjana Janeta "Kādēļ baltkrievi dabū Šnobelu, bet palido garām Nobelam", 11. oktobrī.
Nobela prēmiju literatūrā piešķīra astoņdesmit divus gadus vecajai kanādietei Alisei Manro - un gandrīz uzreiz par to aizmirsa. Angļu rakstniecības padzīvojušās dāmas, kā pieklājas, pateica dažus siltus vārdus par sava dzimuma humānā psiholoģisma pārstāvi (mūsdienu mid-dlebrow literature pasaulē tā ir tāda pati panākumu ķīla kā socreālisma metode - PSRS). Protams, A. S. Baiata un Mārgareta Atvuda diez vai sāktu lamāt šādu laureāta izvēli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!