Dainis Lemešonoks: No Kremļa redz jūru
Foto: Publicitātes foto
Atskatoties uz militārajām mācībām "Zapad 2013", kas ieņēmušas paliekošu vietu pret Krieviju vērstajā Baltijas un Ziemeļeiropas "vanagu" retorikā, rodas jautājums: kādu ārpolitisku ieguvumu šajā uzsvērti demonstratīvajā un dārgajā akcijā sev saredzēja pati kaimiņvalsts?

Protams, "naida barters" ir acīmredzamākā un pat banālākā atbilde: visā Ziemeļeiropā kareivīgajiem politiķiem un militāristiem tiek dota brīnišķīga iespēja atkal iekšpolitiski atgādināt par sevi un nepietiekamajiem aizsardzības budžetiem, savukārt viņu Krievijas kolēģiem šīs izpausmes noder pašu iekšpolitiskai vaimanoloģijai par "NATO agresivitāti" un naudas pieprasījumiem. Roka roku mazgā... Kā jau agrāk viedi izteicās Ivars Ījabs, "ja Eiropā kādam dikti vajag ienaidnieka tēlu, tad Krievija šo lomu izpildīs - pat ļoti labprāt." Tomēr ir vēl viens, manuprāt, krietni racionālāks iegansts - Krievija tādējādi, atbilstoši  pašapziņai un sev pielaikotajam lielvalsts uzvedības modelim, uzskatāmi atgādināja kaimiņvalstīm, kas ietilpst Eiropas Savienībā, un arī Briselei: "Neaizmirstiet, ka Baltijas jūra tomēr nav ES iekšējā akvatorija!"

Šos Maskavas ārpolitiskos rūpestus - būt vienmēr "pamanītai" un pietiekami bijīgi novērtētai visos Dzintarjūras krastos - kaimiņvalsts ārpolitikas pētnieks Sergejs Kuļiks ir, manuprāt, spoži un ieinteresētam lasītājam saistoši apcerējis pavisam nesen izdotajā grāmatā "Krievija Baltijas labirintā". Silti iesaku tajā ieskatīties katram cilvēkam, kurš tiešām vēlas uzzināt, kādas ir Maskavas pretenzijas un perspektīvas, ieceres un problēmas Baltijas jūras reģionā. (Nevis tikai pārtikt no absurdajiem rusofobijas šabloniem, ko Latvijā atražo it kā cienījami mediji un kuru karojošais analfabētisms šķiet esam "otrs grāvis" pirmskara Latvijas sabiedrības pārmēru rožainajiem priekšstatiem par PSRS!) Apcerējuma autors ir kādreizējais Krievijas prezidenta administrācijas darbinieks, patlaban "Mūdienu attīstības institūta" (INSOR, ar KF premjeru Dmitriju Medvedjevu saistītas domnīcas) direktors "starptautiskās attīstības problēmu jautājumos". Viņš kopā ar vairākiem starptautiski autoritatīviem (un savos izteikumos brīviem) Krievijas pārstāvjiem oktobra beigās Jūrmalā piedalījās "Baltijas foruma" rīkotajās vietējo un ārzemju ekspertu diskusijās par ES un Maskavas attiecību turpmāko attīstību. Vairums saieta runātāju uzskatīja (vismaz man radās tāds iespaids - savējo, lasītāj, vari formulēt, iepazīstoties ar diskusiju videoierakstiem BF mājas lapā), ka Krievija, piedzīvojot neveiksmi tagadējos lielmanīgajos centienos atturēt Ukrainu no asociācijas līguma ar ES un "sodīt par kūdīšanu" Lietuvu, principiāli revidēs savu ārpolitiku un  retoriku, veidojot pragmatiskāku sadarbību ar koptirgu un kaimiņvalstīm. Šo prognožu pamatotību pārbaudīsim drīz vien.    

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!