Ik gadu decembra sākumā viens no pasaules pazīstamākajiem politikai un ekonomikai veltītajiem izdevumiem, "The Economist", publicē attiecīgi nākamajam gadam veltītu prognožu krājumu. "The World in 2014" Latvija parādās vairākkārtīgi.
Tradicionālā krājuma beigu sadaļa, kas apraksta kādu viņsaulē aizgājušu cilvēku vai parādību, diezgan negaidīti veltīta mūsu nacionālajai valūtai, latam. Atsevišķo valstu prognožu sadaļā "The Economist" analītiķi, objektīvi nespējot reaģēt uz Latvijas valdības demisiju aizvadītajā nedēļā, paredz, ka Dombrovska valdība līdz vēlēšanām 2014.gada rudenī nodzīvos, tomēr strukturālo reformu temps, kas jau tā esot bijis neliels, ātrāks nekļūs (93.lpp.).
Visbeidzot Latvija parādās ekspertu veidotajā sociālo nemieru riska 2014.gadā tabulā. Un nevis valstu grupās, kurās nemieru risks novērtēts kā ļoti zems (piemēram, Dānija vai Šveice) vai zems (piemēram, Somija vai Polija), bet gan vidēja riska grupā, visnotaļ raibā kompānijā – sākot ar Angolu un Īriju, beidzot ar Krieviju un Vjetnamu.
Lai kā arī būtu tā ir daļa no fona jaunajai valdībai, par kuras veidošanu politiķi, kā paši atzīst, sāks konsultācijas šonedēļ. Šis fons nav drūms (ja vien neņem vērā versiju, ka Eiropas Komisija drīzumā atzīs Latvijas valsts savulaik sniegto atbalstu aviokompānijai "airBaltic" kā pārliecīgu, ar visām no tā izrietošajām finansiālajām sekām). Tomēr iepriecinoši gaišs šis fons arī nav.
Līdz ar to jaunās konstrukcijas veidošanā sagaidāma mīņāšanās un dīžāšanās – potenciālajiem jaunajpienācējiem valdības trupā ir jāatrod pietiekoša motivācija, lai viņi nepilnu gadu pirms vēlēšanām gribētu trupā iesaistīties.
Pirmkārt, tas attiecas uz "zaļajiem zemniekiem" (ZZS). Var pieņemt, ka novājinātajai Reformu partijai (RP) jaunajā modelī tik daudz ministru posteņu nebūs, turklāt gan jau pati RP to saprot. No šī viedokļa RP, iespējams, būtu gatava atteikties no vides un reģionālās attīstības ministra posteņa par labu ZZS, kuriem nama Peldu ielā atgūšana pēc zināma pārtraukuma būtu ļoti patīkama.
Jautājums, vai ZZS ar vienu ministra posteni būtu gana. ZZS droši vien būtu priecīgi arī iegūt satiksmes ministra posteni (galu galā bijušajam satiksmes ministram Augulim šāds pavērsiens varētu likties kārdinošāks par apšaubāmu grūstīšanos ar partijas biedri Griguli cīņā par Eiropas parlamenta deputāta algu).
Tomēr šajās ambīcijās ZZS jāņem vērā, ka Satiksmes ministriju kūrē ne tikai Vienotība, bet arī koalīcijā ietilpstošais t.s. Olšteina sešinieks. Bez kura gan – ja ZZS nāk viņu vietā – jaunā konstrukcija var iztikt.
RP, lai tikai paliktu valdībā, droši vien gatava atteikties ne tikai no VARAM, bet arī izglītības ministra posteņa (it sevišķi ja ņem vērā necilos sasniegumus šajā nozarē). Savukārt Nacionālajai apvienībai (NA) Dombrovska kabineta demisija var dot iespēju beidzot iznes Bordānu no Tieslietu ministrijas un posteni atgūt sev.
Saprotu tos, kuri teiks: un tas ir viss?! Kā tajā rotaļā, kur dalībnieki pārsēžas un vienkārši kāds neveiksminieks paliek stāvam? Jā, tas arī viss. Pārāk negaidīta bija Dombrovska demisija (bija aizkulisēs runas par dažu ministru nomaiņu, bet ne jau paša valdības vadītāja atkāpšanos) – līdz ar to nav nav plānu B un C. Un pārāk tuvu vēlēšanas.