Ieva Brante: Par vietu bez vērtībām  (271)

Jā, jūtos aizvainota un pazemota. Ir aizskarts mans gods un cieņa. Šādu agresīvu izturēšanos pret sevi nekad iepriekš nebiju pieredzējusi un, protams, sašutumam par notikušo klāt nāca arī fiziskas sāpes par izlauztām rokām un sievišķīga aizvainojuma asaras.

Protams, vakarā pēc piketa un pašvaldības policijas uzbrukuma man Rīgas domē, jau pēc tam, kad atgriezos no traumpunkta, kuru man nācās apmeklēt, mēs tviterī smējāmies un jokojām par šo notikumu. Jokojām, kaut arī sapratām, ka patiesībā notikušais ir spēka un varas demonstrācija – tāda spēka un varas, kas atrodas ārpus jebkāda likuma un cilvēcības. 

Par pašvaldības policijas rīcības tiesiskumu šajā notikumā pat nav vērts runāt – paskaidrojums personai, ko tā darījusi nepareizi, kādus normatīvos aktus pārkāpusi un motivācija, kādēļ bija nepieciešams pielietot fizisku spēku – tās acīmredzot ir lietas, kuras ir aizstātas ar darba devēja pavēli. Agresīvi un valdonīgi.

Atceroties piketa dienas notikumus, kā arī daudzus citus notikumus pirms tam, prātā nāk vārdi "alkatība", "bezkaunība", "melīgums" un "vienaldzība". Tieši šie vārdi veido sistēmu, kas pārņēmusi Latviju kā indīgs pelējums un izplatās aizvien vairāk.

Var jau jautāt, kas īpašs notika piketa dienā? Neviens taču netika nogalināts. Galu galā nav jau nekas jauns, ka vara izmanto savus administratīvos resursus, lai sevi aizstāvētu un spodrinātu savu mundieri. Jā, piketa dienas stāsts patiesībā ir vienkāršs.
Piedalījos piketā par N.Ušakova atkāpšanos. Pēc piketa aizgāju uz Rīgas domes sēžu zāles skatītāju balkonu un, klusi sēžot, turēju plakātu ar attēlotu baltu kaķi un Ušakova seju: ""Esmu balts un pūkains" – 54".
Aiz loga sita bungas, skanēja dažādi skaļi saucieni, ar kuriem piketētāji – Ušakova aizstāvji, centās pievērst sev uzmanību. Es un citi klausītāji iekšpusē bijām klusi un netraucējām domnieku sēdi.
Tad Ušakovs pamanīja manu plakātu un izsauca pašvaldības policiju, kas dežurē Rīgas domē. Policists, ienākot sēžu zāles balkonā, lūdza mani iziet ārā. Savukārt es lūdzu paskaidrot iemeslu, kādēļ tieku izraidīta un par ko aizturēta. Policists nepaskaidroja manas izraidīšanas iemeslus, vien teica, ka pildot priekšnieka rīkojumu un tāpēc man ir jāiet ārā. Kad atkārtoti lūdzu paskaidrot iemeslu, policists rīkojās ātri – pielietojot spēku, vispirms aizstūma mani ar visu krēslu, bet tad aizlauza abas rokas un iznesa ārā no zāles. 

Redzot šo izrēķināšanos, Nacionālās apvienības un "Vienotības" frakcijas deputāti pieprasīja sēdes pārtraukumu. Uzmanību notikumam pievērsa arī klātesošie mediji, notiekošais tika nofilmēts, ir vairāki liecinieki. Iespējams, ka tieši tas atturēja policiju no manas tālākās "pāraudzināšanas".
Policists atteicās atbildēt uz deputātu jautājumiem par to, kādēļ tiku izraidīta no skatītāju vietām un kādēļ viņš pielietoja fizisko spēku, neatbildēja arī, kurš tieši deva viņam šo rīkojumu vai uzdevumu.
Pēc pārtraukuma atgriezos sēžu zāles balkonā un biju tur līdz sēdes beigām. Pēc šī notikuma policistam pret mani pretenziju nebija. Viņš ar mani nekomunicēja un jautājumus neuzdeva, arī savas rīcības motīvus neskaidroja.

Viss. Esmu dzīva, kaut arī mazliet "saburzīta". Ārsts brīdināja, ka turpmākajās dažās dienās droši vien būs vajadzīgi pretsāpju līdzekļi – ar to tikšu galā. Tikšu galā arī ar aizvainojumu - jau esmu nomazgājusi policista smaku no savām rokām.

Taču, kā jau teicu, stāsts nav par mani un izlauztajām rokām jeb precīzāk sakot – stāsts nav tikai par piketu un pašvaldības policijas pakļaušanos vienas personas vēlmēm, ignorējot likumus un noteikumus, vieniem piketētājiem tos piemērojot, bet neattiecinot uz otriem. Stāsts ir par totalitāras, padomiskas sistēmas veidošanos Latvijas galvaspilsētā.

Notiekošais atgādina pagātni, kad darbaļaudis "brīvprātīgi – obligāti" gāja demonstrācijās, rakstīja kolektīvās vēstules valsts un partijas vadītājiem ar kvēliem atbalsta vārdiem un kolektīvi kritizēja visus, kas uzdrošinās domāt kaut mazliet citādāk, kā dārgā kompartija un tās vēl dārgākais vadonis. Un, protams, pamazām iezīmējas paralēles ar Baltkrievijā, Krievijā un tagad arī Ukrainā notiekošo – varai likumu nav.

Pikets pie Rīgas domes atklāja Sistēmu, kurā Rīgas vara (SC) rīkojas tā, kā vēlas, neattiecinot likumus uz sevi, un veido savu valsti valstī. Sistēmu, kura pārvērš Rīgas pilsētu par totalitāru un korupcijas cauraustu vietu bez vērtībām.