Ārvalstu pieredze
Lai arī mēs nevaram izskaust vardarbību pilnībā, pastāv iespēja ar to cīnīties. Pasaules prakse liecina, ka viens no efektīvākiem veidiem, kā mazināt vardarbību, ir izglītība – jo izglītotāka ir sabiedrība, jo zemāks vardarbības līmenis. Lai dalītos savā pieredzē, nesen mūsu birojā viesojās kolēģi no Beļģijas un Lielbritānijas. Šajās valstīs zināšanu apguve par seksuāli reproduktīvo veselību ir neatņemama skolas mācību programmu sastāvdaļa. Turklāt izglītības process nav formāls – bērnu un jauniešu zināšanu un prasmju pilnveidošanai tiek pievērsta liela uzmanība. Tēmu loks ir plašs un daudzpusīgs – tā ir gan sava ķermeņa iepazīšana, gan izpratnes veidošana par cilvēka fizioloģiskajiem procesiem. Šeit vietā ir nesen dzirdēta saruna starp divām tīnēm, kurā viena draudzene uzticēja savu noslēpumu otrai, sakot, ka īsti nesaprotot, kā tad meitene paliek stāvoklī. Ne mazāk svarīga loma mācību procesā ir vērtību pārrunāšanai un precīzu robežu nospraušanai – kā drīkst un kā nedrīkst rīkoties attiecībās.
Seksa skandālu skarbā mācība
Īpaši interesanti bija uzzināt, ka liels pamudinājums nopietnu reformu uzsākšanai Beļģijas izglītības sistēmā bija neskaitāmie seksa skandāli. Runa ir gan par seksuālo vardarbību pret nepilngadīgām meitenēm, gan par skolēnu seksuālu izmantošanu slēgtā tipa mācību iestādēs. Pateicoties arvien pieaugošajam sabiedrības un mediju spiedienam, politiķi bija spiesti īstenot reformas izglītības sistēmā. Vienlaicīgi tika nodrošināta skolotāju kvalifikācijas celšana, lai viņi varētu justies pārliecināti, runājot ar bērniem un jauniešiem par tēmām, kas skar seksualitāti. Latvijā ir bijuši daži seksa skandāli, vainīgie saņēmuši sodu, bet sabiedrības interese zudusi. Vai tiešām ir jānotiek traģēdijām, lai arī mūsu valstī notiktu nopietnas reformas?
Kā būtu jārīkojas?
Vadoties pēc citu valsts pieredzes, pilnīgi noteikti ir vērts ieguldīt seksuālās vardarbības mazināšanā, nodrošinot seksuālo izglītību gan skolā, gan ārpus tās. Lai mazinātu seksuālās vardarbības cēloņus, ir svarīgi mazināt dzimumu stereotipus un kliedēt mītus, kā arī veicināt zināšanas par attiecībām, kuras balstās uz abpusēju cieņu. Lai izskaustu šo problēmu, mums ir jānodrošina pozitīva attieksme pret jauniešu seksualitāti. Ar informāciju par riskiem un atbilstošu uzvedību ir par maz. Gan zēniem, gan meitenēm ir nepieciešams uzlabot komunikācijas prasmes, lai viņi varētu rīkoties adekvāti. Abu dzimumu jaunieši ir jāiesaista aktivitātēs, kas palīdzētu mainīt kultūru, kura pieļauj seksuālu vardarbību.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka seksuālā vardarbībai ir smagas sekas – tiek sagrauta meiteņu un sieviešu fiziskā un garīgā veselība. Tās ir dažādas traumas, nevēlama grūtniecība, paaugstināts risks saslimt ar seksuāli transmisīvām infekcijām, depresija un pašiznīcinoša uzvedība. Mūsu tauta ir neliela, katra dzīvība un veselība mums ir svarīga, tāpēc ir būtiski nepalikt malā un darīt visu, lai novērstu vardarbību un mazinātu tās riskus.