Līdzās tam, ka janvāris ir gada sākums un to ir ērti izmantot, piemēram, nodokļu pārmaiņām (kas arī bieži patiešām ietekmē kopējo cenu līmeni), ir vairāki faktori, kas veido priekšstatu par cenām, tomēr nereti kopējo bildi kropļojuši.
- Pirmkārt, sezonāli svārstīgās cenas - svaigu augļu un dārzeņu, kā arī apģērba cenas (svaigi augļi un dārzeņi ziemā ir dārgāki, pavasara sezonas apģērbu un apavu (kuri pārdošanā biežāk nonāk februāra otrajā pusē un martā) cenas ir augstākas nekā tās, kuras bijušas janvāra un februāra pirmās puses izpārdošanās u.tml.);
- Reti pirktu preču cenas - retāk, nekā maizi un aizdaru, pērkam, piemēram, sadzīves tehniku vai kultūras pasākumu biļetes un tādēļ arī to cenas salīdzināt grūtāk. Itālijā veikta aptauja rāda, ka iedzīvotāju priekšstats par to, cik maksājusi kino biļete savulaik lirās, ir atšķīries pat vairākas reizes (piemēram, ja faktiskā biļetes cena bija no 10 000 lirām līdz 14 500 lirām, tad iedzīvotāju priekšstatā šī cena svārstījās no mazāk nekā 5000 lirām līdz 14 500 lirām, turklāt vairāk nekā pusei minot lētāku cenu nekā 10 000 liras, lai arī tāda nemaz neeksistēja);
- psiholoģiski pievilcīgās un norēķiniem ērtās cenas (kas beidzas ar 0, 5 vai 9). Norēķinu ērtums (cenas, kas beidzas ar 0 vai 5) raksturīgs pakalpojumos, par kuriem bieži norēķinās skaidrā naudā, piemēram, sabiedriskajā transportā. Pievilcīgās cenas, kas biežāk beidzas ar 5 vai 9, bieži raksturīgas sveramām pārtikas precēm, apģērbiem, sadzīves tehnikai. Cenas, kuras šādā veidā izteiktas nacionālajā valūtā, tādas var neizskatīties eiro izteiksmē, tāpēc eiro izteiksmē cena var tikt pielāgota tuvākajai šādi pierakstāmajai cenai, gan uz leju, gan uz augšu.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit