2014.gads NATO vadītajai starptautiskās drošības atbalsta spēku misijai Afganistānā (ISAF) ir izšķirošais, jo, kā sola ASV prezidents Baraks Obama, karš Afganistānā beigsies šogad.
Un šeit runa nav par militāro uzvaru pār Taliban kaujiniekiem, bet gan drīzāk par ASV un NATO militārās iesaistes samazināšanos Afganistānā. Līdz ar ekonomisko krīzi un samilzušām problēmām mājās, nav brīnums, ka Obama vēlas atsaukt savus karavīrus no 12 gadus ieilgušā kara pret teroristiem, kas ir izmaksājis amerikāņiem ap 100 miljardiem dolāru gadā. Tas ir 7 reizes vairāk par pašas Afganistānas IKP (14 miljardi ASV dolāru), nemaz nerunājot par kritušajiem - ja Latvija tur ir zaudējusi četrus karavīrus, tad amerikāņiem kritušo un ievainoto skaits mērāms tūkstošos. (Report, 2010)
Arī sabiedrotie pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājuši savu klātbūtni Afganistānā. Viss aizsākās ar Nīderlandi, kas izveda ap 2000 vīru no sava karaspēka jau 2010. gadā; tā pati Francija, kas kādreiz bija otra lielākā donorvalsts pēc ASV, 2012. gadā pilnībā atsauca visas savas kaujas vienības, vēlāk poļi uz pusi samazināja savu kaujinieku skaitu u.t.t.