{13290e75-1519-364a-a552-572bb8f17ef8}
Foto: LETA
AS “Liepājas metalurgs” (LM) ir visas iespējas kļūt par hrestomātisku mācību piemēru, cik atšķirīgi var būt tas, ko valdība un ministrijas raksta savos politiskajos dokumentos un, kā uzrakstītais tiek īstenots reālajā dzīvē.

Bez līderiem industrija nav dzīvotspējīga

LM uz Eiropas un pasaules fona bija tāds tehnoloģiski paplucis padomjlaika fabrīķis, kad 1997.gadā tika uzsākta šī uzņēmuma privatizācija toreizējās ekonomiskās, t.sk. industriālās politikas ietvaros.  Tobrīd tas bija uz droša bankrota sliekšņa. Uzņēmuma privatizācijai pieteicās tikai viens investors - Kirovs Lipmans. Daudzi par to bija izbrīnīti, jo Latvijai toreiz bija iestāstīts, ka padomju tipa rūpniecības monstri ir neperspektīvi un tāpēc, ja tiem nav tūlītēja pircēja, valsts industriālajai politikai jāorientējas uz to likvidāciju. Vēl lielāks bija izbrīns, kad jau pēc pāris gadiem LM ne tikai nebija bankrotējis, bet bija sācis uzņemt arvien straujākus apgriezienus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit