Adriāna Kauliņa: Pieci eiro ir daudz vai maz?  (248)

Līdz ar jauno elektrības cenu piedāvājumu publiskošanu, aplēses par mājsaimniecību elektrības rēķinu sadārdzināšanos par 40% izteiktas eiro. Pieminētais pieauguma procents nozīmē apmēram 4-6 EUR klāt pie ikmēneša rēķina.

Precīzāk, mājsaimniecībām ar mazu patēriņu (80 kWh mēnesī) izdevumi pieaugs par 43% rēķinot pret izdevīgāko līdz šim nosaukto cenu jeb 4 eiro, bet mājsaimniecībām ar vidēju patēriņu (175 kWh mēnesī) par 27% jeb 6 eiro. Vai vidēji 5 eiro pie ikmēneša rēķina ir daudz vai maz?

Piecus eiro var salīdzināt ar iedzīvotāju ieguvumiem no pagājušā gadā ilgi debatētajām un pieņemtajām nodokļu un pabalstu politikas izmaiņām. Vidējo darba algu pelnošs strādājošais, pateicoties neapliekamā minimuma paaugstināšanai un sociālā nodokļa mazināšanai šogad mēnesī nopelna papildus 5 eiro. Valstī vidējo algu pelnoši vecāki ar diviem bērniem nodokļu sloga mazināšanas rezultātā šogad saņem mēnesī par 30 eiro vairāk. Indeksējot vidējās vecuma pensijas 2013.gada rudenī, pensionāri saņem apmēram par 10 eiro vairāk.

Arī iedzīvotāju labklājība pieaug palēnām. Minimālās algas pelnošie ar janvāri saņem par 28 eiro mēnesī vairāk. Aizvadītā gada laikā strādājošo vidējā neto mēneša darba alga ir pieaugusi par 30 eiro. Iedzīvotāju ieņēmumi aug lēni nevis kā sēnes pēc lietus, tāpēc lielai daļai pieci eiro ir vērā ņemama summa.

Vai mājsaimniecības iegūtu, ja elektrības tirgus tiktu brīvlaists deviņus mēnešus vēlāk nekā plānots? No vienas puses – jā. Protams, tas ir finansiāls ieguvums, ja 2014.gadā mājsaimniecība ar vidēju elektrības patēriņu ietaupītu 60 eiro, ko citādāk izdotu par elektrību.

Augošas ekonomikas apstākļos varam rēķināties, ka iedzīvotāju ienākumi 2014.gada laikā turpinās palielināties, vairojot iedzīvotāju maksātspēju. Gada beigās iedzīvotāji būs pārdzīvojuši eiro cenu noapaļošanas efektu un tikuši skaidrībā par cenu kāpumu, kas tiek saistītas ar eiro ieviešanu.

No otras puses – gada beigās iedzīvotāji var arī nebūt gatavāki elektrības rēķina pieaugumam. Maza patēriņa mājsaimniecībām nav iespējams nozīmīgi samazināt elektrības patēriņu, lai padarītu mazāk jūtamu rēķina pieaugumu. Turklāt sezonāli decembris kā augstāka elektrības patēriņa mēnesis varētu dot krasāku sākotnējo rēķinu pieaugumu nekā aprīlis.

Nav arī teikts, ka gada beigās elektrības cenas vai regulētās komponentes būs šodienas līmenī, tāpēc atliktā pierašana pie nosacītā piecu eiro pieauguma būs velta, ja vien vispār tirgus liberalizācijas atlikšana nozīmēs arī elektrības tarifu kāpuma atlikšanu.

Vai tā būtu elektrība vai jebkura cita mājsaimniecību izdevumu pozīcija, pakāpenisks izdevumu kāpums allaž būs vieglāk samaksājams nekā lēcienveida. Šodienas apstākļos, lai rēķina pieaugumu darītu mērenāku, jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes.

Iedzīvotājiem, kam rēķina pieaugums būs pārāk krass, jāapgūst jaunie atbalsta sniegšanas mehānismi, gan no pakalpojumu sniedzēja, gan valsts puses. Pārējiem jātrenē savas finanšu prasmes, izdarot sev piemērotāko izvēli no elektrības tirgotāju piedāvājumiem.

Kamēr piedāvātie dažādie cenu plāni atšķiras par eirocenta desmitdaļām, kavēšanās ar piemērotākā plāna izvēli nemaksās dārgi. Tomēr jaunos spēles noteikumus ir vērts sākt apgūt, tāpat kā līdz šim neizmantotās iespējas mazināt elektrības patēriņu.