Tātad, ko jūs darījāt? Rakstījāt vēstuli, uzlīmējāt pastmarku, iemetāt vēstuli pastkastē, cerot, ka vēstule sasniegs adresātu. Vai, ja lieta ir gaužām steidzama, devāties uz tuvāko telefona būdiņu, iemetāt divkapeiku un centāties sazvanīt vai arī meklējāt tuvāko pieejamo fiksēto tālruni. Jāatgādina, ka LPSR/PSRS laikos pat fiksēto tālruņu pieejamība bija ierobežota. Cik laika jūs tam veltījāt un cik ilgs laiks pagāja, lai atrisinātu šo lietu? Diena, nedēļa, mēnesis? Vismaz.
Tagad ir 2014. gads. Tā pati situācija. Ko jūs darāt? Ātrs e-pasts, zvans pa mobilo tālruni, un lieta darīta. Taču kur ir pārmaiņu būtība? Vai tajā, ka e-pasts ir principā aizvietojis tradicionālo vēstuļu sūtīšanu pa pastu un tajā, ka piezvanīt un lietot internetu var teju no jebkuras vietas? Nē. Atšķirība ir ātrumā. Atšķirība ir tajā, cik ātri tehnoloģijas ļauj pārvaldīt procesus, sasniegt rezultātus un, pats galvenais, lietderīgi izmantot laiku. Tagad var uzdot vēl vienu retorisku jautājumu, vai organizācija, kas nelieto internetu, kurai nav e-pasta adreses un darbinieki nelieto mobilos saziņas līdzekļus, būtu konkurētspējīga, vai vēl jo vairāk - vispār spētu darboties mūsdienu vidē?
Viens no būtiskākajiem ieguvumiem, ko dod tehnoloģijas un ko ir ļoti grūti tieši konvertēt naudā - ir ātrums. Pat makroekonomiskā līmenī - ekonomikas ātrums. Jo vairāk kāda ekonomika izmanto jaunākās tehnoloģijas, jo tā ir ātrāka, tātad arī efektīvāka; jo lietderīgāk izmanto laika resursus, jo gūst lielākas priekšrocības konkurencē. Tieši tāpat ir arī ar organizācijām - jo pilnvērtīgāk jūs izmantojat pieejamās tehnoloģijas, jo efektīvāk jūs pārvaldāt uzņēmumu.
Tagad atcerēsimies 1994. gadu. NMT standarta mobilie tālruņi (vai kāds vēl tos atceras?) un daži unikāli gadījumi, kad uzņēmumi izlēma pamēģināt, kas ir e-pasts. Vai toreiz šie modernie ļaudis domāja par ekonomisko efektu, ko varētu dot mobilo tālruņu vai e-pastu izmantošana? Diezin vai. Viņi to darīja, jo tā bija jaunākā modes tendence. Tas bija vienkārši cool. Viņi ieguva kādu citu būtisku priekšrocību - viņi bija pirmie, kuri ieguva šo pieredzi un zināšanas. Ja tagad uzdotu jautājumu - vai ieguldītā nauda mobilajā tālrunī, datorā un e-pastā ir atmaksājusies? Pat bez smalkas izpētes atbilde, visticamāk, būtu "jā".
Tomēr uzņēmumiem visā pasaulē tas ir liels izaicinājums - spēt pielāgoties patērētāju, kā arī darbinieku un biznesa partneru augošajām prasībām attiecībā uz kvalitatīviem un vienmēr pieejamiem IT risinājumiem. Sevi pierādījuši un stabili uzņēmumi jūt aizvien lielāku spiedienu arī no jauno, inovatīvo uzņēmumu puses, kas tirgū ienāk ar jaunu izpratni un idejām par biznesa veidošanu un iekšējo procesu organizāciju, kuru pamatā ir IT risinājumu izmantošana. Nereti šie uzņēmumi spēj būt efektīvāki savu resursu izmantošanā un tā rada nopietnu konkurenci tiem, kas strādā ar jau pārbaudītu, bet aizvien novecojošu biznesa modeli.
Šai problēmai nesen uzmanību pievērsa arī ASV informāciju tehnoloģiju izpētes un konsultāciju firma Gartner. Kompānija savā pētījumā secināja, ka jau 2017. gadā digitālās biznesa nekompetences dēļ 25 % uzņēmumu zaudēs savu konkurētspēju.
Protams, jautājums par ekonomisko lietderību ir vienmēr. Bieži vien uzņēmumi, pērkot datortehniku, vadās pēc principa - visdārgāko un vislabāko, ne tikai neizvērtējot konkrētā produkta funkcionalitāti, bet, kas ir daudz ļaunāk, pat nezinot, kādas iespējas konkrētais produkts sniedz. Uzdošu retorisku jautājumu - cik procentu no teksta redaktora Word vai analoga jūs reāli izmantojat? Esmu stingri pārliecināts, ka labākajā gadījumā varbūt 10-15 %. Šādu atbilžu būs absolūtais vairākums, un kāda jēga maksāt par augsti funkcionālu programmatūru, ja ikdienas vajadzības prasa labākajā gadījumā 15 %. Varbūt vismaz mācīties un uzzināt par atlikušajiem 85-90 %, lai iemācītos to izmantot? Tieši tā es izprotu vienu no rezultātu aspektiem Gartner pētījumā.
Tātad, vai Latvijas uzņēmumi efektīvi izmanto iespējas, ko sniedz mūsdienu tehnoloģijas, lai reāli attīstītu biznesa darbību? Īsā atbilde - diez vai. Pagājušā gada beigās TNS Latvija veiktās aptaujas rezultāti parādīja, ka 66 % Latvijas uzņēmumu vadītāju uzskata, ka IT risinājumiem ir maza vai nekāda ietekme uz biznesa procesu efektivitāti. Savukārt 74 % uzņēmumu vadītāju uzskata, ka biznesa konkurētspēja ir nedaudz vai nav tieši atkarīga no izmantotiem IT risinājumiem.
Tas nozīmē, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu nedomā, kā, izmantojot pieejamo tehnoloģiju, optimizēt darbības procesus vai kāpināt pārdošanas apjomus. Bet, kas ir vēl satraucošāk, uzņēmēji neuzskata, ka IT būtu ietekme uz reālo biznesu. Un tas notiek laikā, kad uzņēmumi visā pasaulē, un jo īpaši attīstītajās valstīs, neatkarīgi no nozares aktīvi strādā pie IT un tehnoloģiju ieviešanas un pilnveidošanas ražošanas, izplatīšanas un apkalpošanas procesos.
Ja jūs tagad no kāda sava klienta vai partnera saņemtu papīra vēstuli, sūtītu pa pastu, kurā teikts: "Paldies par Jūsu vēstuli. Tiekamies 15:00 iepriekš norunātajā vietā, lai parakstītu līgumu," - ko jūs nodomātu par sūtītāju? Šo atbildes daļu izlaidīšu. Bet pajautājiet sev vēlreiz, vai IT risinājumiem ir maza vai nekāda ietekme uz biznesa procesu efektivitāti un vai biznesa konkurētspēja ir nedaudz vai nav tieši atkarīga no izmantotiem IT risinājumiem?
Spēles noteikumi ir mainījušies. Sabiedrībai pārnesot aizvien vairāk procesus virtuālajā vidē, arī uzņēmumiem tur ir jāspēj būt pamanāmiem un sasniedzamiem šajā formā. Ja tie vēlas pastāvēt un veiksmīgi darboties, uzņēmumiem ir jāspēj strādāt ne tikai vietējā, bet arī globālajā tirgū, bet vēl svarīgāk - jāspēj domāt vienu soli uz priekšu, jo gan 1984., gan 2014. gadā, lai augtu, rītdienas tehnoloģijas jāsāk ieviest un izmantot jau šodien.
Mana personiskā pieredze liecina, ka uzņēmumiem, kur biznesa lēmumu pieņemšanā nav iesaistīta IT kompetence, pakļauj sevi riskam. Risks šajā gadījumā ir apstāklī, ka uzņēmums neizmanto tās iespējas, ko sniedz mūsdienu tehnoloģiskā un IT pasaule. Jautājums ir, kas mums, uzņēmējiem un vadītājiem, ir jāuzlabo sava biznesa pārvaldībā, lai nepieļautu situāciju, ka netiek izmantotas iespējas, par kurām vienkārši nezinām?