Tāpēc dažos faktos paskaidrošu šī lielākā Baltijas valstu energouzņēmuma darbības principus un pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.
Kam pieder AS Latvenergo?
AS "Latvenergo" ir kapitālsabiedrība (komersants) kas veic komercdarbību, tās darbību regulē Komerclikums, likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", Sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likums un citi komercdarbību regulējošie tiesību akti. Uzņēmums ir lielākais Baltijā elektroenerģijas tirgotājs.
100% uzņēmuma akciju pieder valstij un dividendes AS "Latvenergo" iemaksā valsts budžetā.
Latvenergo dividendes un nodokļi caur valsts budžetu nonāk pensionāru un pedagogu makos
2011.gadā AS Latvenergo dividendēs valsts budžetā ieskaitīja 49,9 miljonus eiro, 2012.gadā - 56,8 miljonus eiro, bet 2013.gadā - 40 miljonus eiro.
Ar 40 miljoniem eiro pietiek lai šogad noindeksētu visas pensijas un vēl mēnesi maksātu algas visiem Latvijas pašvaldību skolu pedagogiem, bet pēdējos piecos gados AS Latvenergo dividenžu veidā ir iemaksājusi valsts budžetā gandrīz 200 miljonus eiro.
AS Latvenergo ir arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī - 2013.gadā nodokļu veidā valsts budžetā ir iemaksāti 147,3 miljoni eiro. Pēdējo piecu gadu laikā nodokļu veidā AS Latvenergo valsts budžetā ir ieskaitījis 514,9 miljonus eiro, ar ko pietiek lai gandrīz divus gadus maksātu algas visiem Latvijas pedagogiem.
2011. un 2012.gadā bez dividendēm valsts budžetā AS Latvenergo arī nodrošināja Starta tarifa dotāciju 25 miljonu eiro apmērā, respektīvi, dividendes tika maksātas no tās peļņas, kas veidojās pēc Starta tarifa subsīdiju novirzīšanas. Kā zināms, ar Starta tarifu 2011.gadā tika ierobežots tarifu pieaugums un elektroenerģijas izmaksas tika subsidētās pilnīgi visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no to ienākumu līmeņa.
Ja elektrolīnijas, HESi un TECi netiks pienācīgi uzturēti, iedzīvotāju mājās drīzumā vairs nebūs gaismas, nestrādās gludekļi un ledusskapji
Elektroenerģijas ražošanai un piegādei AS Latvenergo ir nepieciešami infrastruktūras objekti, kuri ekspluatācijas laikā nolietojas un pakāpeniski zaudē savu darboties spēju: hidroelektrostacijas (HES), koģenerācijas stacijas TEC-1 un TEC-2, sadales tīkli, daudzie kilometri elektrības vadu - elektroenerģijas sadales tīklu kopgarums 2013. gadā 94 701 kilometrs: zemsprieguma 0,4 kV (kilovoltu), vidsprieguma 6 - 20 kV iekārtas, vidsprieguma 6 - 20 kV tīkls un 59 466 km zemsprieguma 0,4 kV tīkls.
Elektrotīklam pieslēgto lietotāju elektroietaišu apgādi nodrošina 26 052 transformatoru apakšstacijas (6-20/ 0,4 kV), kas nodrošina elektroenerģijas piegādi vairāk nekā vienam miljonam elektroenerģijas lietotāju, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas.
Lai šādu infrastruktūru uzturētu darba kārtībā, ik gadus ir jāveic remonti un uzturēšanas darbi, pretējā gadījumā pēc vairākiem gadu desmitiem infrastruktūra būs nolietojusies pavisam un nebūs izmantojama elektroapgādes nodrošināšanā. Rezultātā elektroapgādes sistēma var tikt neatgriezeniski traucēta un elektrība līdz iedzīvotāju mājokļiem nenonāks.
Valsts energouzņēmumam, pirmkārt, ir jānodrošina droša patērētāju energoapgāde par ekonomiski pamatotām izmaksām.
Piecu gadu laikā ieguldījums infrastruktūrā - 1 000 000 000 eiro
HESu, TECu, sadales tīklu, elektrības pārvadu un citas infrastruktūras uzturēšanā pēdējo piecu gadu laikā tika investēts gandrīz 1 000 000 000 eiro. Lielākie investīciju objekti ir Rīgas TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcija, Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcija, Kurzemes loka izbūve - tiek veidots Eiropas Savienības (ES) ietvaros, lai paaugstinātu energoapgādes drošību un drošumu gan Latvijā, gan visā Baltijas reģionā. Tas palielinās jaunu pieslēgumu iespējamību gan Kurzemes uzņēmēju, gan saimniecību vajadzībām, veicinot ne tikai reģiona, bet visas valsts ekonomisko attīstību. 2013. gadā Latvijā tika atjaunotas 431 km vidējā sprieguma līnijas, 931 km zemsprieguma līnijas., nomainīti 33 677 balsti, rekonstruētas un izbūvētas 577 transformatoru apakšstacijas.
Lai būtu iespējams veikt tik apjomīgas investīcijas, uzņēmumam ir jāņem kredīti. Atsevišķos gadījumos infrastruktūras objektiem ir pieejams arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Kredītus uzņēmums var piesaistīt pateicoties labiem finansiālajiem rādītājiem, tai skaitā peļņai.
Arī citur valsts energouzņēmumi strādā ar peļņu
Arī citās valstīs energouzņēmumi strādā ar peļņu. Piemēram, Eesti Eenergia (Igaunija) peļņa 2012. gadā (77 miljoni eiro, aktīvi 2 miljardi eiro) ir divas reizes lielāka nekā Latvenergo un 2011.gadā sasniedza gandrīz 150 miljonus eiro.
AS Latvenergo peļņa, tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam, veidojas, no ieņēmumiem atņemot izmaksas. AS "Latvenergo" galvenās izmaksu pozīcijas ir maksa par gāzi, kas tiek izmantota, lai ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju, kā arī elektroenerģijas iepirkums, jo, kā zināms, Latvijā elektroenerģija tiek patērēta vairāk, nekā mēs paši saražojam.
Kapitāla attiecības rādītājs, kas raksturo uzņēmuma aizņemtā kapitāla līmeni, Latvenergo koncernam 2013.gada beigās ir 57% līmenī, kas nozīmē, ka 57% no kopējiem aktīviem ir finansēti ar pašu kapitālu, un tas uzskatāms par nozarei atbilstošu rādītāju un liecina par stabilu kapitāla struktūru.
Ja AS Latvenergo nebūs peļņas, elektrolīniju uzturēšanai būs jāizmanto nodokļu maksātāju līdzekļus
Ja uzņēmums pelnīs mazāk vai strādās "pa nullēm", kritiski samazināsies ieguldījumi uzņēmuma uzturēšanā un attīstībā, nešaubīgi - tūlītēji pasliktināsies aizdevumu iespēja, pasliktināsies aizdevumu procentu likmes, - no šī brīža 2% likme var pieaugt trīs un vairāk reižu, kas ir milzīgs izmaksu pieaugums.
Tādējādi uzturēšanai un attīstībai var nākties meklēt citus finansējuma avotus, piemēram, valsts budžeta dotāciju - nodokļu maksātāju līdzekļus, kas saņemti caur nodokļiem.
Elektroenerģijas tirgus izmaiņu kontekstā nepieciešams uzsvērt, ka mūsdienīgs, drošs un stabils valsts energouzņēmums ir ļoti nozīmīgs valsts tautsaimniecībai, drošībai un konkurētspējai.
Sociālās funkcijas, kuras līdz šim valsts pildīja caur AS Latvenergo, turpmāk tiks risinātas caur valsts budžeta programmām, nodrošinot visu nepieciešamo atbalstu mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem. Šiem mērķiem trīs gadu periodam jau tagad ir piešķirti vairāk nekā 14 miljoni eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!