Krievijas armijas iebrukums Krimā ir klajākā un nopietnākā agresijas izrādīšana Eiropā šajā desmitgadē. Krievijas militārā darbība suverēnās Ukrainas teritorijā – faktiski tās teritorijas daļas okupācija - ir asi nosodāma un absolūti nepieņemama. Pats galvenais — tā ir pilnīgi pretlikumīga. Krievijai ne tikai nav leģitīma iemesla iejaukties Ukrainas iekšējās lietās, bet tas ir arī pretrunā ar Krievijas pašas iepriekš parakstīto vienošanos un starptautiskajiem likumiem. Tā saucamais 1994. gada Budapeštas memorands paredz, ka Krievija ne tikai nedraud vai nepielieto agresiju pret Ukrainu, bet arī neizmanto ekonomisko spiedienu, lai ietekmētu tās lēmumus. Pēdējās nedēļās ir noticis tieši pretējais — gan ekonomiskais spiediens, gan agresija. (Te gan jānorāda, ka Kremlis neatzīst, ka Budapeštas memorands būtu saistošs attiecībās ar pašreizējo " neleģitīmo" Kijevu, kas gandrīz nozīmē to pašu ko neatzīt Ukrainu kā valsti).
Krievijas agresija protams nav palikusi nepamanīta. Rietumvalstis ir nosodījušas Krievijas agresīvās darbības pret Ukrainu. Taču Austrumu un Centrāleiropā, kur ir liela pieredze ar Krievijas impērisko politiku, pastāv nopietna neapmierinātība ar lēno pretsparu Krievijai, kurā galvenais iespējamais ierocis, acīmredzot, ir ekonomiskas un ārpolitiski izolējošas sankcijas. Tās var būt iedarbīgas - pat to visai smagnējā apspriešana ir devusi zināmu rezultātu. Taču ir skaidrs, ka ASV bez ES līdzdalības uz nopietnām ekonomiskām sankcijām neizies. ES ārējās tirdzniecības apjoms ar Krieviju ir 10 reizes lielāks nekā ar ASV, ES lielvalstu intereses, kā ierasts, ir atšķirīgas (dažām gāze, citām finanšu pakalpojumi), savukārt "Snovdena" lieta un citi ar drošību saistīti skandāli, kas, protams, radās "pilnīgi nesaistīti" ar Krieviju, sagatavoja augsni ES un ASV attiecību sarežģījumiem.
Ekonomiskās sankcijas - efektīvs ierocis
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!