Taču nevar vispirms nepieminēt ģeopolitiskos jaunumus un to iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Joprojām ir cerība, ka dramatiskie notikumi Ukrainā neatstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un tas, bez šaubām, nav ne vienīgais, ne arī svarīgākais jautājums, par ko šajā brīdī raizēties.
Taču vismaz pagaidām ir jāsamierinās ar krasu nenoteiktības pieaugumu par mūsu tautsaimniecības sniegumu šogad. Ir vairāki apstākļi, kas rada bažas saistībā ar neizbēgamo starptautisko attiecību pasliktināšanos.
Krievija ir svarīgs mūsu tirdzniecības partneris, turp pērn aizgāja 11,5% mūsu preču eksporta. Ievērojot arī nesenās investīciju plūsmas, Krievijas lielo, kaut precīzi neizmērāmo lomu pakalpojumu eksportā, kā arī apstākli, ka tās daļa preču eksportā faktiski varētu būt lielāka nekā "uz papīra", citiem vārdiem, daļa preču uz to tiek izvesta caur Igauniju un Lietuvu, tā varētu būt pat vissvarīgākais partneris.
Pati Ukraina ir galamērķis mazāk nekā procentam Latvijas eksporta un arī pakalpojumu tirdzniecībā sadarbība nav īpaši cieša.
Par Ukrainas krīzes ekonomisko ietekmi jau var runāt ne tikai teorētiski, ir krasi krities Krievijas rubļa kurss, jau tā līdzšinējā, visai pakāpeniskā vērtības samazināšanās šogad ir sagādājusi ievērojamas galvassāpes daudziem eksportētājiem.
Mūsu kaimiņvalsts ekonomika jau iepriekš balansēja uz recesijas robežas. Ja krīze netiks atrisināta, tad Krievijas un Rietumvalstu starpā sagaidāms nedraudzīgas retorikas kāpums un, lai nezaudētu ticamību, Rietumiem nāksies to balstīt uz reāliem darbiem, t.i., ekonomiskām sankcijām.
Par laimi, ir arī situāciju "mīkstinoši" apstākļi. Līdz šim ne politiska spriedze, ne arī ekonomiskās problēmas pašā Krievijā nav krasi ietekmējušas tranzīta plūsmu. Kaimiņvalsts tirgus ir svarīgs galvenokārt tām rūpniecības nozarēm - pārtikas, farmācijas, kā arī vieglajai rūpniecībai, kuru eksportu nevarētu ierobežot Rietumu sankcijas un pieprasījumu pēc kā salīdzinoši maz ietekmētu iespējamā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā.
Taču jāatzīmē, ka Krievijas tirgus ir svarīgs arī mašīnbūvei, īpaši jau elektrisko iekārtu un transportlīdzekļu ražotājiem, kurus krīze noieta tirgū jau var skart daudz vairāk.
Atgriežoties pie mazumtirdzniecības, notikušo visvieglāk ir rezumēt ar vārdiem, ka gandrīz nekas īpašs nav noticis, kas šajās dienās skan visnotaļ nomierinoši. Kopējais apgrozījums pret decembri ir samazinājies par 0,6%, gada griezumā pieticīgs kāpums par 3,2%, joprojām stipri atpaliekot no reālo ienākumu kāpuma.
Lejupslīdi šoreiz radīja pārtikas tirdzniecība, mēneša laikā (sezonāli izlīdzinātajos datos) sarūkot par 1,7%, iespējams tāpēc, ka cilvēki gada nogalē bija izveidojuši nelielus krājumus, lai nav jāiet uz veikalu brīžos, kad bija vislielākais sajukuma risks saistībā ar pāreju uz jauno valūtu. Decembrī pārtikas pārdošana gada griezumā bija pieaugusi par 8,5%.
Vienīgais interesantums šoreiz ir apģērbu tirdzniecība, kurā apjoms pirmo reizi pārsniedzis "trekno gadu" pīķa līmeni, pateicoties kāpumam pret decembri par 9%. Lielākajai daļa apakšnozaru līdz šim sasniegumam vēl ļoti tālu. Līdz šim veiksmīgākais mēnesis bijis arī tirdzniecībai pa pastu un interneta veikalos, kas acīmredzami skaidrojams ar tehnoloģiju un dzīvesveida izmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!