Situācijās, kad dažiem līdzīgās situācijās izdodas mazāk nekā citiem, ierobežotie resursi, valdības mīlestības trūkums vai valsts attīstības vīzijas it kā neesamība visdrīzāk nav galvenais iemesls. Pašvaldību vadītājiem bieži trūkst izpratnes par to, kāda veida investīcijas, kāda veida produktu ražošana ir reālistiskākais ceļš uz viņu pārstāvēto novadu un pilsētu attīstību. Nereti trūkst arī uz attīstību vērstas domāšanas vispār, pēc Pašvaldību savienības kongresa pērn augustā kāds tā dalībnieks prasīja atvainošanos no valdības pārstāvjiem par apgalvojumu, kā arī pašvaldības ir atbildīgas par valsts attīstību. Palīdzēt var tikai cilvēkiem, kuri paši sev cenšas palīdzēt un ceru, ka manis turpmāk teiktais kādam var noderēt.
Šīs pārdomas izprovocēja pirms dažām dienām dzirdēts spilgts izteikums par reģionālās attīstības tēmu. Gulbene ir tipiska bijušā rajona centra pilsēta ar apmēram 10 tūkstošiem vai nu jau drusku mazāk iedzīvotājiem. Gulbene uz kopējā līdzīga lieluma pilsētu fona neizskatās ne īpaši labi, ne slikti. Darba pienākumu pildīšana ir arī pakāpeniski galvā izveidojusi Latvijas ekonomisko karti, tas ir, priekšstatu par dažādu reģionu galvenajiem ienākumu avotiem, to eksporta potenciālu - ar eksportu saprotot tirdzniecību gan ar pārējo Latviju, gan citām valstīm. Tāpēc kā veselīgu intelektuālu provokāciju uztvēru novada vadības virzīto ideju par Gulbenes - Pitalovas dzelzceļa atjaunošanu kā visa reģiona prioritāti.