Ramune Rimgailaite : 'Manas lielās grieķu kāzas' un to sekas  (19)

Šajā rakstā runāšu par to, kādas ekonomiskās problēmas joprojām jārisina šai valstij.

Eiro zonas ekonomiskā situācija pakāpeniski uzlabojas. 2013. gada 4. ceturksnī eiro zonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 0.3% pret iepriekšējo ceturksni. Tas bija jau trešais ceturksnis pēc kārtas, kad eiro zonas IKP pieauga. Lai gan eiro bija stiprs, eiro zonā ievērojami pieauga tirdzniecības pārpalikums, arvien palielinoties pieprasījumam pēc eiro zonas eksporta.

Tajā pašā laikā pakāpeniski uzlabojas arī iekšējie izaugsmes faktori - eiro zonas valstu, arī dienvidu, bankas norāda, ka pirmo reizi kopš 2008. gada ir vērojamas pozitīvas norises kreditēšanas nosacījumos, vienlaikus ir redzams progress fiskālās situācijas sakārtošanā un strukturālo reformu veikumā. 2013. gada 4. ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni nedaudz samazinājās eiro zonas bezdarba līmenis.

Šo tendenču rezultātā eiro zonas ekonomikas izaugsme kļūst sabalansētāka - to virza ne tikai ārējais pieprasījums, spēcīgāks kļūst arī iekšējais pieprasījums. Turklāt konfidences rādītāji norāda uz mērenas izaugsmes saglabāšanos arī šā gada 1. ceturksnī.

Pēdējā laikā saņemtas pozitīvas ziņas gan no eiro zonas lielākajām tautsaimniecībām, gan no perifērijas valstīm. Visās lielākajās eiro zonas tautsaimniecībās - Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā - 2014. gadā prognozējams IKP pieaugums, turklāt trijām no šīm četrām valstīm Eiropas Komisija šā gada februārī paaugstināja IKP prognozes.

Perifērijas valstīs februārī bija vairākas pozitīvas ziņas - Spānijai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's palielināja kredītreitingu, Itālijā pirmo reizi kopš 2011. gada 2. ceturkšņa IKP pieauga, Portugāle atpirka obligācijas 1.32 miljardu eiro vērtībā, kuras tiek dzēstas šogad un nākamgad, lai izlīdzinātu parāda atmaksas grafiku, savukārt Grieķijā pirmo reizi gandrīz 70 gadu laikā pērn tika sasniegta pozitīva tekošā konta bilance.

Pozitīva tekošā konta bilance 2013. gadā nav vienīgais Grieķijas panākums pēdējā laikā. Šai valstij ir izdevies sasniegt arī budžeta pārpalikumu (neieskaitot procentu maksājumus). Turklāt ilgtermiņa procentu likmes kopš 2012. gada sākuma ir samazinājušās aptuveni trīs reizes.

Grieķijas konkurētspēja ir uzlabojusies. Turklāt 2013. gada vasarā valsti apmeklēja ļoti liels tūristu skaits, kas veicināja Grieķijas tautsaimniecības izaugsmi. Pateicoties tālejošai banku sektora rekapitalizācijai, Grieķijas bankām ir izdevies pāriet uz lētākiem finansēšanas veidiem. Sagaidāms, ka 2014. gadā Grieķijas IKP pieaugs pirmo reizi pēc krituma, kas turpinājās 6 gadus pēc kārtas.

Tomēr, ņemot vērā ilgstošu dzīvošanu pāri savām iespējām, Grieķijai jāturpina savs Sīzifa ceļš un vairāku fundamentālu problēmu risināšana. Pirmkārt, Grieķija savu konkurētspēju palielināja galvenokārt uz algu samazināšanas, nevis produktivitātes paaugstināšanas rēķina. Otrkārt, Grieķijai nav izdevies būtiski palielināt eksportu, ko var izskaidrot ar to, ka valsts ražo maz tirgojamo preču. Treškārt, ir svarīgi uzlabot privatizācijas procesu un perspektīvas. Pašlaik no privatizācijas plānots iegūt 22 miljardus eiro, kas ir aptuveni divreiz mazāk, nekā bija plānots 2011. gada jūlijā. Ceturtkārt, valstij ir jāturpina veikt strukturālās reformas, it īpaši, lai risinātu augstā bezdarba problēmu, uzlabotu izaugsmes perspektīvas, nodokļu iekasēšanu un sabiedrisko administrāciju. Piektkārt, viena pati fiskālā konsolidācija nav spējīga atrisināt visas problēmas, jo nav liela progresa banku sektora slikto kredītu restrukturizācijā. Papildus ir jācenšas samazināt valdības parādu (% no IKP), kas ir lielākais visā Eiropas Savienībā.

Liels valdības parāds izraisa daudzas problēmas valstī. Jo lielāks parāds, jo lielākas parāda apkalpošanas izmaksas. Un lielas parāda apkalpošanas izmaksas nozīmē to, ka valsts nevar šo naudu novirzīt uz nozarēm, kurām tā ir vajadzīga, piemēram, veselībai vai izglītībai. Turklāt lielas parāda apkalpošanas izmaksas nozīmē arī to, ka valstij nepieciešami arvien lielāki nodokļu ieņēmumi parāda apkalpošanai, kā rezultātā var tikt arvien paaugstinātas nodokļu likmes un tādēļ samazināta pievilcība investoru acīs, bremzējot ekonomisko attīstību.

Nesaskaņojot izdevumus ar ienākumiem, valstij ir arvien vairāk jāaizņemas, kā rezultātā pasliktinās investoru konfidence un pieaug procentu likmes. Augošās procentu likmes ietekmē ne tikai pašu valsti, bet arī uzņēmumus, kuriem palielinās procentu likmes. Valsts, aizņemoties naudu tirgū, palielina parāda vērtspapīru piedāvājumu ar salīdzinoši zemāku risku, radot izspiešanas (angliski - tā saucamais "crowding-out") efektu - investori izvēlas investēt valsts, nevis privātajā sektorā.  

Sīkāk analizēšu Grieķijas valdības parāda (procentos no IKP) dinamiku un prognozējamos scenārijus. Kā liecina apakšā atrodamais attēls, Grieķijas valdības parāds procentos no IKP ir gandrīz dubultojies kopš 2007. gada. To ietekmēja gan neapdomīga saimniekošana pāri saviem līdzekļiem, gan IKP būtiskais samazinājums krīzes laikā, gan arī nepieciešamība aizņemties naudu no starptautiskajām institūcijām krīzes pārvarēšanai.

Prognozējams, ka parāds samazināsies, ņemot vērā veiktos pasākumus, kas uzlaboja valsts budžeta bilanci, strukturālās reformas un sagaidāmo Grieķijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos. Tomēr, lai gan prognozējams parāda samazinājums, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO jeb starptautiski OECD) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) zīmē pavisam atšķirīgus scenārijus. ESAO lielākas parāda prognozes pamato ar paredzamo deflācijas risku.

 Attēls. Grieķijas valdības parāda (% no IKP) ilgtspējas scenāriji

Avots: ESAO un SVF (horizontālā līkne - laika grafiks, vertikālā - valdības parāds (% no IKP))

Lai gan Grieķijas valdības parāds, neskatoties uz scenāriju atšķirībām, joprojām būs liels, ir arī daži faktori, kas ļauj cerēt, ka tas mazināsies. Pirmkārt, Grieķijas parāds no privāto investoru rokām nonācis starptautisko institūciju rokās, un tas notika pirmo reizi valstu parādu restrukturizāciju vēsturē. Lai gan problēmvalsts spēja pašai aizņemties vieš lielāku uzticamību, tomēr, aizņemoties no starptautiskajām institūcijām, Grieķija ne tikai maksā zemākas procentu likmes (nekā aizņemoties tirgū), bet ir arī spiesta veikt strukturālās reformas.

Otrkārt, pēdējā laikā ir uzlabojusies budžeta bilance saistībā ar veiktajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem, un ir sagaidāma IKP izaugsme, kas ļaus Grieķijai ātrāk atmaksāt parādu.

Treškārt, Grieķijas finanšu ministrs ir izteicies, ka šā gada otrajā pusē valsts varētu atsākt aizņemties starptautiskajos obligāciju tirgos. Ņemot vērā to, ka tajā laikā procentu likmes varētu būt būtiski zemākas, tas ievērojami uzlabos investoru konfidenci.

Bez starptautisko aizdevēju palīdzības reformu ceļš būtu grūtāk mērojams. Kopš 2010. gada Grieķijai ir piešķirtas divas starptautiskā aizdevuma programmas, kuru "mugurkaulu" veido ekonomikas stabilizācijas programma un Grieķijas valdības apņemšanās īstenot skarbas reformas. Novērtējot līdz šim paveikto (īpaši pēdējā gada laikā), aug cerība, ka ar saņemtā finansējuma atbalstu valstij izdosies nostāties uz kājām.

Rezumējot iepriekš rakstīto - lai gan Grieķija pēdējā laikā sasniegusi ļoti daudz, tai ir jāturpina veikt strukturālās reformas un jānodrošina parāda ilgtspēja. Grieķijas piemērs rāda, ka dzīvošana pāri saviem līdzekļiem nav ilgtspējīga un prasa sāpīgus pārkārtojumus ekonomikas atgriešanai uz izaugsmes ceļa, kā arī atstāj nastu nākamajām paaudzēm, kam jāatmaksā senču uzkrātie parādi.