Foto: LETA
Burbulis par valsts drošības sajūtu ir sašķīdis. Notikumi Ukrainā mūs ir nolikuši jaunas politiskās, ekonomiskās un teritoriālās realitātes priekšā. Ja vēl nesen, "treknajos gados", ignorējām ekonomiskās krīzes priekšvēstnešus, kas mūs noveda pie ļoti sāpīgu risinājumu nepieciešamības, tad ar drošības jautājumiem ir daudz nopietnāk – ja uzbruks, tad būs jāaizsargājas.

Mūsu kaimiņvalsts Krievija kārtējo reizi pasaulei ir parādījusi, ka ir agresīvs un neprognozējams spēlētājs politiskajā un militārajā arēnā. Mēs, protams, varam īstenot strausa politiku, iebāžot galvu smiltīs un gaidot, kad vētra norimsies, bet diez vai šādas politikas rezultātā valsts aizsardzības sistēma kļūs spēcīgāka. Ja mēs paši neaizstāvēsim savu zemi, tad amerikāņi, angļi, franči vai vācieši neko daudz mums palīdzēt nespēs. Dalība NATO un kolektīvā aizsardzība ir svarīga, tomēr arī mums pašiem ir jāspēj par sevi parūpēties.

Ja Putins rīt uzsāktu militāru agresiju pret Latviju, tad baidos, ka mūsu aizsardzības sistēma pamatā balstītos uz patriotismu, uz cilvēku patiesu vēlmi nosargāt savu valsti un zemi. Mūsu pretgaisa aizsardzības sistēma ir gandrīz neeksistējoša, tehniskais nodrošinājums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei ir vājš, cilvēku fiziskā un militārā sagatavotība - zema.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!