Jānis Straume: Nācijas izlīgums - veids, kā amortizēt bailes  (184)

Vēlos izmantot iespēju un viest apkārtējiem skaidrību savos uzskatos. Pirmkārt, es joprojām esmu "tēvzemietis" - Latvijas tautas un valsts patriots. Otrkārt - es, atšķirībā no citiem maniem kolēģiem, sekoju līdzi tam, kas šodien notiek pasaulē. Mums jāapzinās, kāda situācija bija deviņdesmito gadu sākumā, kad šeit atradās okupācijas armija, un kad mums bija ļoti nopietni, pat agresīvi jācīnās par latviešu valodu un latviskajām vērtībām. 

Tad, šāda politika, kādu aizvien realizē "Nacionālā apvienība", bija efektīva un mēs ar to daudz palīdzējām Latvijai. Šobrīd situācija ir pavisam citāda. Šo 20 gadu laikā ģeopolitiskās sistēmas izmaiņas liek mums rūpīgi izvērtēt, vai mēs drīkstam palikt pie tādas pašas bezkompromisa nacionālistiskās retorikas. Domāju, ka kategoriski nē. Pat vēl vairāk - šī retorika šodienas apstākļos ir kaitnieciska Latvijai, mūsu tautai un valstij.

Politiskā nācija - valsts idejas pamats

Esmu novērojis, cik strauji pieaug to cilvēku loks, kas uzskata, ka Nācijas Izlīgums savā būtībā ir galvenā ideoloģija, uz kuras balstoties, mēs varam ilgtermiņā saglabāt savu tautu un valsti. Aizvadītie 20 gadi ir parādījuši, ka cittautiešu integrācijas politika ir izgāzusies. Ja padomju vara savulaik centās asimilēt latviešus, tad mēs, savos centienos asimilēt Latvijā dzīvojošos krievus, faktiski esam darījuši tieši to pašu. No krieva latvieti neizgrebsi. Valstsnācijas idejai, kas paredz, ka visiem šeit dzīvojošiem jākļūst par latviešiem, jāmīl tautasdziesmas un Dziesmusvētki, nav un nebūs racionāla seguma. Divkopienu valstī katram ir sava kultūra un mentalitāte.

Tomēr ir viens risinājums, ko paredz Nācijas Izlīguma koncepcija, un tas ir politiskās nācijas jēdziens. Politiskās nācijas subjekts ir jebkuras šeit dzīvojošas tautības pārstāvis - Latvija ir kopīgas mājas gan latvietim, gan krievam, ebrejam un polim. Vienlaikus, šie cilvēki apzinās, ka Latvija ir vienīgā vieta latviešu etniskās identitātes pastāvēšanai, līdz ar to latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai. Atšķirībā no valstsnācijas jēdziena, politiskās nācijas ideja nosaka, ka nevienai Latvijā dzīvojošai tautai nav tiesību sevi pacelt pāri citām tautām. 

Šajā modelī jēdzienam "nacionāls" jābūt ar valstisku, nevis etnisku nozīmi, jo politiskā nācija ir multikulturāla, multilingvāla nācija, kur cieņa pret atšķirīgo rada labvēlīgus apstākļus būvēt kopējo. Tikai tādā veidā iespējams panākt no visām šeit dzīvojošām tautībām vienlīdz lielu cieņu, patriotismu un lepnumu pret mūsu valsti. Jo ja Latvija būs tikai latviešu valsts, tā nebūs ne sakārtota, ne droša valsts. Šī ir mūsu visu valsts.

Krievijas rokās ir spēcīgi argumenti

Ņemot vērā notikumus pēdējā pusotra gada laikā - operācija "Snoudens", arābu pavasaris, svaigākie notikumi Ukrainā - liecina par to, ka notiek pārbīdes ģeopolitiskajā telpā. Tādēļ šodien, lai pašsaglabātos, mums ir ļoti nopietni jāizvērtē iespēja neradīt apstākļus Putinam izveidot Latvijā piekto kolonnu. Diemžēl, patreizējās varas struktūras ar savu darbību datra visu pretējo, akli paļaujoties uz Eiropas Savienību un NATO 5. paragrāfu, bet ignorējot faktu, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 000 nepilsoņu, kurus Krievijas ārlietu ministrija aktīvi aicina pieņemt Krievijas pilsonību. 

Tas ir ļoti nopietns signāls, taču mums pat nav statistikas, cik no viņiem jau ir kļuvuši par kaimiņzemes pilsoņiem. Lai ko arī neteiktu varas partijas, izprovocēt Latvijā etnisku konfliktu ir ļoti vienkārši. Vairāk nekā 60% no krievvalodīgajiem atbalsta Krievijas aktivitātes Krimā un Austrumukrainā. Krievijas rokās ir ļoti spēcīgi argumenti - šeit, pēc viņu interpretācijas, var "tikt pazemoti" ne tikai Krievijas tautieši, bet nu jau Krievijas pilsoņi. Šis stāsts var pavērsties tā, ka 5. paragrāfs mums nepalīdzēs. Vismaz ne tā, kā mēs to esam iedomājušies.

Nācijas Izlīgums - ceļš uz stabilitāti

Šajā situācijā Nācijas Izlīgums galvenokārt ir izlīgums starp latviešiem pašiem. Politika, kas tiek realizēta vairāk nekā 20 gadus, un kuru turpina realizēt esošās varas partijas ar "Vienotību" priekšgalā, ir bīstama Latvijai. Ir tikai viens "bet" - latviešiem pašiem ir to jāgrib saskatīt. Redzams, ka "Vienotībai" nav piedāvājuma uz Saeimas vēlēšanām, līdz ar to viņi mēģinās realizēt to pašu politiku, ko Rīgas domes vēlēšanās - centīsies parādīt, ka ir nacionālāki par "Nacionālo apvienību". Ja "ZZS", "NA" un "Vienotība" kaut kādu apstākļu dēļ iegūs vairākumu Saeimā, tad lielākais drauds Latvijas drošībai būs, ka viņi turpinās šo pašu valstij kaitniecisko politiku, kļūstot par "NA" ķīlniekiem un atstājot "Saskaņas Centru" un otru lielāko valstī dzīvojošo kopienu ārpus spēles. 

Ja tas tā turpināsies, atrisināt šīs problēmas, kas skar stabilitāti sabiedrībā, drošību, ekonomiku, izglītības jautājumu, nebūs iespējams. Mēs visi esam piederīgi šai valstij un mums ir jābūt kopā. Tas ir jaunas politiskās nācijas piedāvājums, kuram realizējoties, mēs no Eiropas nomales varam kļūt par nelielu, bet stabilu un par sevi drošu spēlētāju pasaules telpā.

Nācijas Izlīgums ir reizē mērķis un reizē līdzeklis, lai radītu stabilitāti Latvijā. Ja izveidosim plašu, centrisku koalīciju, kurā ir pārstāvēti gan cittautieši no "SC", gan latviskās partijas, kuras ir spējīgas pieņemt racionālus un saprātīgus lēmumus (šeit es ceru uz "Vienotības" un "ZZS" atbalstu "Vienoti Latvijai" piedāvājumam), tas būs optimālākais modelis ilgtspējīgai, nobriedušai valsts politikai. Daudzi pamatoti uzskata, ka koalīcija starp "SC" un vienu mazāku partneri ir bīstama, tāpēc nepieciešama plaša koalīcija, kur nevienam nav īpaša majoritāte. Ārpus koalīcijas abos flangos paliek galējie radikālie elementi. Labējie nacionāļi un ultra kreisie. Viņi tiek nogriezti no varas un kontrolēti.

Šlesera un Ušakova piemērs

Cilvēkam ir dabiskas bailes no nezināmā. Ir saprotams, ka latviešiem ir baildes no "SC" valdībā. Nācijas izlīguma ideja ir veids, kā amortizēt šīs bailes, mēģināt palūkoties uz mūsu kopīgo nāciju kā vienotu veselumu. Tas ir arī instruments, lai liela Latvijas sabiedrības daļa neskatītos ar cerībām uz imperiālistisko Krieviju, kura šobrīd demonstrē muskuļus, bet gan noticētu, ka viņi šeit tiek uzskatīti par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem, jo viņiem ir pārstāvniecība valdībā. Labi pazīstu vairākus "SC" cilvēkus parlamentā un, vērtējot no malas, varu teikt, ka viņu rindās ir ļoti spējīgi, gados jauni profesionāli politiķi, kuri nedarītu kaunu Latvijai, atrodoties valdībā. Tādi manā uztverē ir vismaz 8-10 politiķi.

Otra lieta - mēs ļoti labi redzam, kāda ir situācija Rīgā. Pēc Aināra Šlesera un Nila Ušakova vienošanās, Rīgas domē izveidojās spēcīga latviešu un krievu koalīcija, kurai ir stabils vairākums galvaspilsētā. Tas ir labs paraugs Latvijai kopumā. Esmu runājis ar Rīgas domniekiem, latviešiem, kas strādā kopā ar krievu tautības cilvēkiem, un viņi saka: "Mēs saprotamies labāk un mums ir vieglāk strādāt, nekā tad, kad mēs - latvieši - par katru cenu Rīgā turējām "Saskaņu" ārpus koalīcijas. Protams, nav viegli arī tagad, ir domstarpības, taču mēs tagad varam atrisināt jebkurus jautājumus".

Uzskatu, ka šis modelis ir jāpārnes uz Saeimu. Zinu, ka gan "Vienotībā", gan "ZZS" ir vairāki, pietiekoši ietekmīgi politiķi, kas jau tagad atbalsta Nācijas Izlīguma koalīciju un būtu gatavi tai pievienoties.

Latviešiem ir divi tradicionāli svētki. Dziesmusvētki, kas ir unikāla parādība pasaules līmenī, un kapusvētki, kas savā ziņā nav slikti, taču tieši šī kapu ideoloģijas klātbūtne ir tā, kas mūs zemapziņā attur no drosmīgas rīcības un ir galvenā saikne ar notikumiem pagātnē. Kapu ideoloģija liek mums ieņemt cietēju lomu, nevis sajusties kā saimniekiem savā zemē. Novēlu mums iemācīties paraudzīties uz sevi no malas, spēt piedot viens otram pagātni un radīt bāzi, lai nākamās paaudzes dzīvotu ar skatu nākotnē.