Savukārt ar šiem resursiem cieši saistītas ir divas lielvalstis - Ukraina un Krievija -, kur pašreizējais politiskais fons uzņēmējiem liek būt uzmanīgam. Kā zināms, tieši pēdējo piecu gadu laikā tirgus aizvien asāk reaģē ne tikai uz dabas untumiem, bet arī uz politiskiem faktoriem lielākajos lauksaimniecības izejvielu tirgos.
Šobrīd nozare visā pasaulē ar bažām un interesi seko notikumiem Eiropas kontinenta "maizes klētī" Ukrainā. Tā ir ne tikai pasaulē otra lielākā graudu eksportētāja aiz ASV, bet arī pasaules graudu tirgiem ģeopolitiski nozīmīga vieta, jo ik gadu miljoniem tonnu graudu Eiropā un citviet pasaulē nonāk tieši no Melnās jūras ostām Odesas un Sevastopoles.
Vai nemieri Ukrainā ietekmēs graudu cenas un tirgu kopumā? Pašreizējās prognozes liecina, ka graudu raža 2014./2015.gadā varētu būt 44,5 milj.tonnu, kas ir par 16% mazāk kā pērn. Ukrainas pašas izteiktās prognozes rāda, ka tiks pārsniegts 50 miljonu tonnu slieksnis, kas atbilst, ja tā var teikt, normālam ražas līmenim.
Ko citu Ukrainai prognozēt, ja šobrīd skaidri redzama starptautisku finanšu institūciju izteiktā piesardzība nozares finansēšanā? Turklāt treideri lūkojas citā virzienā – uz ASV, kas nelielo iztrūkumu Eiropā varētu kompensēt.
Arī pēdējās ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ekspertu prognozes, vērtējot Ukrainas krīzi, liecina – pat tad, ja Ukraina samazinās graudu eksportu 2014./2015. ražas gadā par 30-50%, graudu cenas pasaules tirgū, ņemot vērā fundamentālos tirgus faktorus, var pieaugt 2 – 4% apmērā. Šajā prognozē gan nav ietvertas iespējamās spekulācijas un pieņemts, ka ražošana citās eksportētājvalstīs paliks nemainīga.
Tātad - Ukrainas krīzei nebūs izteiktas ietekmes uz graudu tirgu. Tomēr teikt, ka viss būs mierīgi, ir pāragri. Vēl nav skaidrības, cik lielā mērā graudu cenas ietekmēs apstākļi citās graudu lielvalstīs, tajā skaitā ilgstošais sausuma periods Argentīnā un šīs vasaras laika apstākļi Eiropā.
Kas attiecas uz graudu produkcijas gala patērētājiem Eiropā, lielākas raizes varētu sagādāt ES un ASV šobrīd izteikti vēsās attiecības ar Krieviju, kas nenoliedzami ir ietekmīgākais energoresursu piegādātājs ES tirgum. Pagaidām šo resursu tirdzniecības darījumu jomā valda izteikts pragmatisms, kam, nenoliegsim, ir ietekme uz politiku. Vismaz pagaidām.
Ko no šī visa secināt patērētājiem Latvijā? Līdz šim esam pieredzējuši, ka pamatu pamata pārtikas produkta – maizes – cenas gan politiskas kolīzijas, gan klimata kaprīzes ietekmējušas minimāli. Latvijā ir pārāk mazs tirgus, pārāk liela konkurence un joprojām vāja pirktspēja, lai maizes ražotāji atļautos maizei piemērot tirgus apstākļiem atbilstošu cenu.
ES statistika liecina, ka aizvadītā gada laikā maizes cena ES samazinājusies par vidēji 0,1%. Latvijā cenas samazinājums bijis vidēji par 1,5%, bet kaimiņos Igaunijā un Lietuvā piedzīvots cenu kāpums attiecīgi par 2,5% un 1,7%.
Vismaz pagaidām Latvijā nozare saglabā izteiktu piesardzību un krasus manevrus jau iepriekš minēto apstākļu dēļ neatļaujas veikt. Cik ilgi? Sekosim situācijai gada otrajā pusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!