Separātisti un teroristi tur gūstā Doņeckas un Luhanskas apgabalus. Putina Krievijas izraisītajā un atbalstītajā agresijas pret Ukrainu turpina iet bojā cilvēki. 25.maijā, dienu pēc mūsu Eiroparlamenta vēlēšanām, arī šajos apgabalos nepieciešams nodrošināt iespēju balsot Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Lai vēlēšanas atzītu par notikušām, tām jānotiek vismaz 80% no valsts teritorijas. Ukraiņi ir piesardzīgi optimistiski, ka tas izdosies un būs sperts nozīmīgs solis, lai atsāktos normāla dzīve. Galu galā aptaujas rāda, ka arī 70% valsts austrumu rajonu iedzīvotāju atbalsta Ukrainas vienotību.
Ukrainā ir jūtama arī Maidana atnestā cerību spriedze. Un tajā ir liela apņēmība. Ukraiņi šoreiz negrib paspēlēt iespēju, kā tas jau noticis vairākkārt. 1991.gadā, kad sabruka PSRS un ukraiņi pamodās atsevišķā valstī, daudziem bija neizpratne, ko ar to tagad iesākt. Kad deviņdesmito gadu pirmajā pusē bija jāreformē tautsaimniecība, uzvarēja plāns „Haizivis", - stāsta toreizējā prezidenta Leonīda Kučmas padomnieks Oļegs Soskins. Finanšu resursi tika koncentrēti un novirzīti rūpnieciskajiem kompleksiem, tos pēc tam, uzpērkot vaučerus, privatizēja un tā iedibinājās oligarhu kapitālisms. Oranžās revolūcijas pavērto iespēju logu aizvēra Juščenko un Timošenko savstarpējie kari. Janukovičs lika lietā savas pagātnē gūtās kriminālās iemaņas un novirzīja finanšu plūsmas Ģimenes kabatā, būtībā demontēja armiju, sagrāva valsts ieņēmumu sistēmu un muitu. Bagātās zemes Ukrainas IKP uz cilvēku ir aptuveni trīs reizes mazāks, nekā Latvijā. Ukrainā ir sajūta, ka šī iespēja var būt pēdējā, un ir liela apņēmība nepalaist to garām. Maidans bija cīņa par Ukrainas eksistenci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!