Ole Sloth Hansen: Ukrainas krīze – naftas kara (ne) iespējamība  (19)

Ir skaidrs, ka saasinoties konfliktam, sankcijas pret Krieviju neapšaubāmi kļūs arvien nopietnākas. To mērķis būs ietekmēt Krievijas ekonomiku un samazināt tās oligarhu biznesa iespējas. Jāņem gan vērā, ka lielākās sankciju sekas kopā ar Krieviju izjutīs arī Ukraina, kas šobrīd jau tā cīnās ar ekonomikas sliktās pārvaldības un korupcijas sekām. Savukārt gāzes piegāžu traucējumi var radīt triecienu arī vairāku Eiropas valstu ekonomikai - var palielināties gāzes cenas, lai arī parasti vasaras sezonā pieprasījums pēc gāzes krītas.

Ukraina ietekmē resursu cenas tirgos

Resursu tirgū konflikts Ukrainā līdz šim ir atbalsojies uz zelta, jēlnaftas, kviešu un niķeļa cenām. Zelts piedzīvoja īslaicīgus dažu dienu "drošās ostas" pirkumu uzplaiksnījumus, savukārt kviešu cenas kāpumu veicināja bažas par šovasar gaidāmo ražošanas samazināšanos graudu eksporta reģionā ap Melno jūru, kā arī nelabvēlīgie laika apstākļi ASV Dienvidu daļā. Jēlnaftas cenas reaģēja uz bažām par iespējamiem piegādes traucējumiem, ja gadījumā Krievija, atriebjoties par sankcijām, samazinātu piegādes Eiropai. Arī niķeļa cenu ietekmēja bažas par iespējamajiem piegāžu traucējumiem, kas sakrita ar lielākā niķeļa ražotāja - Indonēzijas - noteikto eksporta aizliegumu.

Ja Krievija pārtrauktu naftas piegādes Eiropai, tās cena sākotnēji, visticamāk, strauji pieaugtu. Kopš Arābu pavasara sākuma 2011. gada pavasarī jau vairākkārt ir piedzīvots naftas cenas kāpums virs 120 USD par barelu. Tas vienmēr nekavējoties ir atstājis negatīvu ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmi. Tomēr šāds Krievijas solis būtu ļoti pārsteidzošs, jo var valsti novest pie pilnīgi pretēja rezultāta, jo tieši Eiropas valstu nauda ir viens no būtiskākajiem Krievijas ieņēmumu avotiem. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Eiropas un Krievijas sadarbība un savstarpējā atkarība ir tikai palielinājusies, īpaši attiecībā uz jēlnaftas un gāzes tirdzniecību. Jāņem vērā, ka naftu kā ieroci nekad neizmantoja pat aukstā kara gados, tāpēc iespējamība, ka tas varētu notikt šoreiz, ir salīdzinoši niecīga.

Cenu kāpuma gaidas

Šobrīd pasaulē dominē iespējamās naftas cenu kāpuma gaidas. Tomēr līdzšinējā vēsturiskā pieredze ļauj secināt, ka "naftas ieroča" izmantošanas iespējamība ir ļoti zema. Piemēram, 1986. gadā Saūda Arābija, reaģējot uz Krievijas vēlmi palielināt naftas ražošanu uz tās rēķina, pēkšņi pieņēma lēmumu pārtraukt naftas cenu stabilitātes uzturēšanu. Saūda Arābija bija spiesta samazināt ražošanu, lai saglabātu stabilas cenas. Savukārt, kolīdz Saūda Arābija sāka palielināt ražošanu 1985. un 1986. gadā, naftas cenas sāka krist no aptuveni 30 USD par barelu un apstājās pie atzīmes 10,50 USD par barelu 1986. gada martā. Naftas cenu krituma dēļ dramatiski samazinājās PSRS ieņēmumi, kas, visticamāk, nospēlēja arī nozīmīgu lomu drīz vien sekojošajā PSRS sabrukumā 1991. gadā.

Naftas kara (ne) iespējamība

Pašreizējā situācija ir visai līdzīga pagājušā gadsimtā pieredzētajam. Pateicoties slānekļa gāzes "zelta bedrei", ASV ir rekordlieli naftas krājumi. Tam vēl jāpieskaita Stratēģiskā naftas rezerve, kas pašlaik sasniedz gandrīz 700 milj. barelu (vidējā tā cena ir 30 USD par barelu). Šī rezerve tika izveidota pēc 1970. gadu naftas krīzes, lai nodrošinātu krājumu vismaz 90 dienām, ja naftas imports tiek traucēts. Šobrīd naftas rezerve ir krietni lielāka par nepieciešamo, jo samazinās gan naftas patēriņš ASV, gan importa apjomi. Kopš 1979. gada ASV valdība ir aizliegusi jēlnaftas eksportu, un, ja Kongress nolems atcelt šo likumu, tad ASV varētu kļūt par vienu no lieliem naftas eksportētājiem.

ASV naftas eksporta atsākšana nopietni izmainītu globālo naftas tirgu, kurā jau tagad piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un tāpēc nav grūti paredzēt Brent jēlnaftas cenas kritumu par vairāk nekā 25 USD par barelu. Tas satricinātu visu globālo naftas tirgu un ietekmētu Krieviju līdzīgi, kā Saūda Arābijas aktivitātes bijušo PSRS. Pamatojoties uz šo pieredzi, varam prognozēt, ka Ukrainas konfliktā iesaistītās puses neriskēs izmantot naftu kā ieroci un tāpēc "naftas kara" iespējamība ir ļoti niecīga.