Valstij daudz izdevīgāk būtu atbalstīt tieši jauno mājokļu iegādi, jo šādā gadījumā tā atgūtu galvoto summu dubultā jau pirkuma brīdī, ņemot vērā, ka attīstītājam ir jāmaksā PVN valstij. Līdz ar to valstij nebūtu nekādu risku un tā vēl sildītu ekonomiku, radot jaunas darbavietas, palielinot nodokļu ieņēmumus un veicinot saistīto nozaru attīstīšanos.
Jāmin, ka darījumi starp privātpersonām sekundārā mājokļu tirgū netiek aplikti ar PVN un veicina ēnu ekonomikas veidošanos un nelegālu nodarbinātību. Arī jaunās ģimenes dod priekšroku mājokļa iegādei jaunuzceltajos projektos, saprotot, ka tas ir ilgtermiņa ieguldījums.
Ne jaunam, ne sekundārā tirgus mājoklim
Līdz šim publiski minētā atbalsta summa ir daudz par mazu gan jaunam, gan sekundārā tirgus mājoklim. Plānots, ka valsts garantēs 10% no ķīlas. Kopējā galvojuma summa trīs gadu laikā nepārsniegs 5 miljonus eiro uz 1000 darījumiem.
Tas nozīmē, ka vidējā valsts garantētā summa pirmajai iemaksai būtu aptuveni 5000 eiro vienai ģimenei, kas ir par mazu slieksnis, lai programma reāli darbotos.
Lai atbalstītu ģimenes, kas vēlas iegādāties trīs istabu mājokli jaunajos projektos, tad šai summa būtu jābūt divreiz lielākai.
Vienlaikus tā neatbilst arī sekundārajam mājokļu tirgum, jo bankas diezgan rūpīgi izvērtē riskus un par šāda mājokļa aizdevumu nosaka augstāku pirmo iemaksu - 20 – 40% apmērā no pirkuma summas, kas nozīmē, ka atkal programma nestrādātu, jo tā sedz tikai 10% no ķīlas vērtības.
Atbalstot jaunu mājokļu iegādi, valsts atgūtu galvoto summu vismaz dubultā
Valstij būtu jādomā par dzīvojamā fonda atjaunošanu, tāpēc no valdības puses būtu svarīga domāšana ilgtermiņā un noteikt pirmās iemaksas summu saprātīgākā apjomā, kas atbilstu arī jauna mājokļa iegādei. Piemēram, aptuveni 100 000 eiro, kas ir normāla šī brīža tirgus cena trīs istabu dzīvoklim jaunā projektā.
No tā ieguvēja būtu arī valsts, jo tā uzreiz no darījuma atgūtu budžetā šo garantēto summu no nomaksātā PVN un no samaksātā nodokļa valstij par darījuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā. Turklāt uzreiz finanšu līdzekļi tiktu atgūti dubultā, jo PVN ir 21% pretstatā valsts ieguldītajiem 10% no pirkuma summas.
Piemēram, SIA "NCC Housing" pērn valstij samaksāja vairāk kā miljonu eiro kā pievienotās vērtības nodokli (PVN), savukārt kā sociālo nodokli – 38 000 eiro, bet tā grupas uzņēmums SIA "NCC Konstrukcija", kas ir projektu būvnieks, pērn kā sociālo nodokli samaksāja 214 000 eiro .
Vēl vairāk, valsts šādā veidā sildītu ekonomiku. Piemēram, "NCC Housing" šobrīd attīsta vairākus jauno mājokļu projektus. Jauno projektu attīstīšanā ir iesaistīti celtnieki, ražotāji un tirgotāji, kas nozīmē jaunas darbavietas, nodokļu nomaksu un saistīto nozaru attīstīšanos.
Šāds ieguvums tautsaimniecībai nebūs no sekundārā tirgus mājokļu iegādes, jo nauda paliek privātpersonas rokās un tā acīmredzami neattīstīs tautsaimniecību.
Taustāmam rezultātam vajadzīgi 300 darījumi gadā
Ņemot vērā banku piesardzīgo hipotekārās kreditēšanas politiku, valsts garantētā pirmā iemaksa palīdzētu īstenot daudzu jaunu ģimeņu sapni par savu mājokli. Tomēr taustāmam rezultātam, būtu svarīgi, lai valsts atbalstīto nekustamo īpašumu darījumu skaits nebūtu mazāks par 300 gadā, lai šo iespēju varētu izmantot maksimāli daudz jauno ģimeņu, nevis tikai dažas, kas var radīt korupcijas riskus.
Informācijai:
Koalīcijas partijas šī gada maijā vienojušās par valsts atbalsta programmu gandrīz divu miljonu eiro apmērā ģimenēm pirmā mājokļa iegādei no 1.jūlija. Pretendēt uz atbalstu varēs ģimenes ar bērniem, kā arī viens no vecākiem ar bērniem, vai laulāts pāris bez bērniem. Atbalsta sniegšanai nebūs vecuma ierobežojuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!