Eiro zonas ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr lēnāk nekā gaidīts. Jūnija sākumā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome samazināja procentu likmes, lai veicinātu komercbanku kreditēšanu un inflācijas atgriešanos tuvāk 2% līmenim. Jūnija sākumā ar rekomendācijām klajā nāca Eiropas Komisija, norādot, ka eiro zonā jau ir veikta būtiska fiskālā konsolidācija un īstenotas nozīmīgas strukturālās reformas, taču apstāties pie tā nedrīkst un sāpīgie pasākumi jāturpina. Papildu faktors, kas pašlaik ietekmē eiro zonas attīstību, ir ģeopolitiskie riski saistībā ar notikumiem Ukrainā un Krievijā.
Pēc Eiropas Komisijas prognozēm, no eiro zonas valstīm vienīgā, kurai šogad būs iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums (par 4.8%), ir Kipra. Kipra no citām eiro zonas valstīm, it īpaši tām valstīm, kuras iesaistījušās starptautiskās palīdzības programmā, atšķiras ne tikai ar negatīviem attīstības tempiem. Kipras glābšanas programma atšķiras no citām, jo aizdevēji pieprasīja ne vien nodrošināt fiskālo konsolidāciju un īstenot strukturālas reformas, bet arī ar neierasto pieprasījumu veikt banku tā saucamo bail-in procedūru - iesaistīt parāda īpašniekus un nenodrošinātos noguldītājus banku zaudējumu absorbēšanā un jauna kapitāla ieguldīšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!