
Ierodoties uz ES līderu tikšanos Briselē, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons paziņoja, ka dramatiskie EP vēlēšanu rezultāti apliecina to, ka ES kļuvusi pārāk liela, pavēlnieciska un uzbāzīga, kā arī to, ka tai vajadzētu pievērsties lietām, kas patiesi svarīgas.
LETA, AFP, 28. maijs
Kā zināms, Eiropas Parlaments patiesībā ir ES birokrātijas aģentūra attiecībām ar sabiedrību, nevis reāls ES likumdevējs. Par EP lemšanas iespējām nevienam nevajadzētu lolot ilūzijas - ja reiz tas pa visiem šiem gadiem nav spējis pat nolemt pulcēties vienā vietā, lai izbeigtu līdzšinējo tradīciju par nodokļu maksātāju naudu dauzīties apkārt pa trim pilsētām. Kā institūcija Eiropas Parlaments drīzāk līdzinās nevis politiskam parlamentam, bet gan Starptautiskajai olimpiskajai komitejai vai FIFA. Taču, ja nu reiz šai iestādei patīk saukties cēlajā "parlamenta" vārdā, tai reizēm iznāk saskarties ar īstiem parlamentiem raksturīgām problēmām. Arī īstos parlamentos reizēm tiek ievēlēti ļaudis, kuru galvenais politiskais uzdevums ir no iekšienes graut pašu sistēmu, izmantot formālās brīvības, procedūras un parlamenta publisko tribīni. Šādu stratēģiju Eiropā jau izsenis ir piekopuši komunisti un fašisti; savukārt maija vēlēšanas liecina, ka šāda tendence varētu pastiprināties arī Eiropas Parlamentā.