Atis Lejiņš: Vai rīkojamies savās nacionālajās un ES interesēs?
Foto: LETA
Daudzus stratēģiskus un nozīmīgus iepirkumus Latvijā pavada aizdomu ēna. Bieži aizdomas saistītas ar iespējamo korupciju, kas vairākos lielos iepirkumos apstiprinājusies vietējās vai starptautiskās izmeklēšanās. Tomēr šodien nākušas klāt bažas par to, no kuras valsts un kādai varai uzticīgs ir iepirkumu konkursu uzvarētājs. Satraukumu rada tas, ka mēs ar savu naudu atbalstām uzņēmumus, kas pietuvināti Kremļa nedemokrātiskajam režīmam - tādējādi pašiem netieši finansējot mums naidīgu varu, tās melīgo propagandu un bruņošanos.

Citām ES valstīm mēs nekautrējamies norādīt, ka jāpastiprina sankcijas pret Krieviju. Aktīvi iestājamies pret ES valstu iesaisti gāzes vada "Dienvidu straume" būvniecībā, ko faktiski ir izdevies iesaldēt. Tāpat nevēlamies, ka Francija mūsu austrumu kaimiņam nodod "Mistral" kuģus. Bet vai paši esam paveikuši visu, lai mūsu rīcība būtu atbilstoša nacionālajām un ES interesēm?

Vēl nesen uzņēmums "Power Machines OJSC" ieguva tiesības piedalīties Latvijas HES rekonstrukcijās. Aizvadītā gada nogalē tas tika izraudzīts par Pļaviņu HES rekonstruētāju un nesen arī par Ķeguma HES-2 hidroagregātu atjaunotāju. Abu līgumu kopsumma ir 78,05 miljoni eiro. Publiski pieejamā informācija liecina, ka konkursos uzvarējušais uzņēmums pilnībā pieder "Highstat Limited", savukārt šī Kiprā reģistrētā uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieks ir Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs - lielākais "Severstaļ" akcionārs. Mordašovs tiek uzskatīts par Kremlim lojālu uzņēmēju. Vai situāciju, kad ne vien energoresursus iepērkam no austrumu kaimiņa, bet arī mūsu stratēģisko objektu attīstību uzticam tam, varam saukt par valstisku domāšanu?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!