No dabas "viedokļa" daudz nopietnākas vidēja termiņa problēmas kā noplicinoša dabas resursu izmantošana, intensīva lauksaimnieciskā ražošana vai potenciālie invazīvu sugu draudi tiek minētas kā mazāk svarīgas. Tieši šie jautājumi ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības kvalitātei nākotnē, kam būs arī liela ietekme uz iedzīvotāju labklājību.
Pēdējos gados radītais stāsts par Latviju kā "zaļo valsti" nereti negatīvi ietekmējis valsts patieso virzību uz ilgtspējīgu attīstību. Kopumā jāpiekrīt sabiedrības viedoklim, ka atsevišķu vides kritēriju augstais vērtējums minimāli saistīts ar pārdomātu vides jautājumu integrāciju tautsaimniecības nozarēs vai tiesiskos aktos, bet vairāk ar pagātnes dabas mantojumu (meža, purvu, jūras ekosistēmu), mazo iedzīvotāju skaitu un zemo ražošanas attīstību. Kā redzams, ļoti neliela respondentu daļa tic ilgtspējīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības politikas realizācijai Latvijā – kas no vienas puses ir cerīgi, jo cilvēki patiesi novērtē esošo situāciju un, iespējams, nākotnē palielināsies sabiedrības pieprasījums pēc ilgtspējīgas un pārdomātas lauksaimniecības un mežsaimniecības politikas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!