Mūsu ekonomika ir tālu no ideāla, pārmērīgam optimismam nav pamata, ir jābūt kritiskiem, strukturālās reformas buksē, tam visam es piekrītu. Taču vēlētos gan izskaidrot šī skaitļa ieguves tehnoloģiju, gan ielikt to plašākā kontekstā.
DNB Latvijas Barometra pašreizējās ekonomiskās situācijas vērtējuma indekss jeb visu atbilžu vidējā vērtība jau pieminētajā aptaujā ir -31 punkti, +100/-100 punktu skalā. Negatīvs skaitlis, protams, bet daudz tālāk no skalas apakšējās robežas, nekā varētu padomāt, tikai izlasot ziņu, ka 4% iedzīvotāju vērtē ekonomisko situāciju kā labu. Visvairāk respondentu domā, ka ekonomiskā situācija ir viduvēja, tādu ir 41%, tā pirmo reizi kļuva par populārāko atbildi pērn, līdz tam kopš 2008.gada aprīļa visvairāk cilvēku domāja, ka situācija ir slikta vai pat ļoti slikta, bija laiki, kad pēdējo variantu izvēlējās vairāk nekā puse.
Barometra pētījumi tiek veikti tikai Latvijā un tikai kopš 2008.gada. Taču ir pieejami salīdzināmi noskaņojuma dati par visām ES dalībvalstīm, kuru rezultātus ik mēnesi publicē Eiropas Komisija. Viens no jautājumiem ir ļoti līdzīgs – "kā jūs vērtējat ekonomisko situāciju pēdējo 12 mēnešu laikā". Pārsteidzoši ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji visā pētījumu aptvertajā laikā kopumā ir bijuši noskaņoti vairāk pozitīvi jeb mazāk negatīvi kā vidusmēra eiropietis, par spīti nenoliedzami zemākiem vidējiem ienākumiem. Nu nav tie latvieši tādi pesimisti un īgņas, izrādās. Vidējā indeksa vērtība kopš 1990.gada vai pētījumu sākuma bijusi negatīva visās dalībvalstīs, bez izņēmumiem, par spīti Zviedrijas labklājības valstij un Dānijā izdzertā alus daudzumam.
Aplūkojot grafiku, kļūst skaidrs, ka augsts ienākumu līmenis vēl negarantē pozitīvu ekonomiskās situācijas vērtējumu. Augšgalā ir valstis, kuru ekonomikas kopš deviņdesmito gadu sākuma vai vidus ir attīstījušās sekmīgi, pārsniedzot uz tām iepriekš liktās cerības.
To noteikti var teikt par Ziemeļvalstīm, Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Poliju joprojām arī Īriju un arī Baltijas valstīm, kaut arī Īrijai un Baltijai šajā laikā bijis jāpiedzīvo arī lielas vilšanās. Savukārt lejasgalā pārsvarā ir zemes, kuru aizvadīto pāris desmitgažu sniegums drīzāk sagādājis vilšanos. Tur ir arī tāda ļoti bagāta un ar augstu dzīves kvalitāti slavena valsts kā Francija. Tātad tautas veselais saprāts saka priekšā, ka nākotne var būt tikai pagātnes turpinājums, ko nesaprot vai izliekas, ka nesaprot daži profesionāli komentētāji Latvijā. Atbilde uz jautājumu par valsts ekonomisko situāciju ir jēgpilna tikai tad, ja ir runa par sniegumu reāli sasniedzamu rezultātu intervālā.
Šobrīd Latvijas iedzīvotāju vērtējums par valsts ekonomisko situāciju pēdējo 12 mēnešu laikā ir augstāks par mūsu vēsturiski vidējo. Tas turpretim nepavisam nepārsteidz, jo šobrīd Latvijas iedzīvotāju vidējie reālie ienākumi ir augstāki nekā tie jebkad ir bijuši un pēdējo apmēram četru gadu laikā ekonomiskā situācija ir noturīgi uzlabojusies.
Arī Eiropas Savienībā vidēji noskaņojums šobrīd ir optimistiskāks nekā tas ir bijis vēsturiski, bet mūsu šībrīža relatīvais optimisms ir nedaudz lielāks par ES vidējo.
Arī tas ļoti labi saskan ar empīrisko realitāti. Latvijā ekonomikas pieaugums turpinās jau vairākus gadus, kamēr eirozonas ekonomikas kopējā virzība vēl pērn bija mīnusu teritorijā.
Šādu aptauju es neuzskatu par informācijas avotu, kas varētu likt apstrīdēt makro datu kopainu, ko veido tādi statistikas dati kā nozaru apgrozījums, algu dati, monetārie rādītāji u.tml., kas šobrīd veido diezgan saskanīgu kopainu. Cilvēki (par laimi) nav perfekti racionālas būtnes, viņu mērķis, par kaut ko paužot viedokli, nemēdz būt vēlme sniegt pēc iespējas objektīvu patiesību. Viņi varbūt arī vēlas saņemt līdzjūtību, iedzelt šīs pasaules varenajiem, pieskaņoties citu viedoklim un tamlīdzīgi. Taču dažādās valstīs iegūtu aptauju rezultātu salīdzinājums noteikti ir vērtīgs papildinājums lielajai mozaīkai.