Atminoties nesenos notikumus, jau Eirozonas krīze parādīja, ka svarīgākie lēmumi netiek pieņemti Briselē vai Strasbūrā, bet Berlīnē. Tieši krīzes laikā Vācija nostiprinājusies kā varenākais ES dzinējspēks. Eiro nedienas lielākoties tomēr saucamas par Savienības iekšpolitikas lietu, tāpēc tas, ka Vācija veikli uzņēmusies līdera lomu tik smagā ES ārpolitikas krīzē kā Ukraina, ne visiem bija viegli prognozējams.
Nedēļas nogalē, dienu pirms Ukrainas neatkarības dienas svinībām, Merkele ieradās Kijevā, vizītes laikā ukraiņiem radīdama ideju, ka pastāv kas līdzīgs savulaik ASV sagādātajam pēckara "Māršala plānam". Tikai tagad Vācijas izpildījumā Ukrainai palīdzēšot "Merkeles plāns", tā to ar smaidu dēvēja prezidents Petro Porašenko.
Merkeles simboliskā vizīte un jaunradītais "plāns" nostiprina jau iepriekš nojausto, ka nevis ASV prezidents, nemaz nerunājot par vārgo ES ārlietu dienestu, bet tieši Merkele ir tā, kura ir noteicošā rietumu sarunās ar Putinu. Tas neizbrīna, ņemot vērā, ka Obama ir pārāk aizņemts ar krietni trauksmaināko ASV iekšpolitiku kā arī Tuvo Austrumu konfliktiem. Francijas prezidents nepatīkami iespiests "Mistral" darījuma skavās, bet Kamerons ar savu eiroskepticisma politiku vienkārši netiek laists tuvumā sarunvedēja mandātam.
Ja jau reiz Merkele ir tā, kura risina sarunas ar Putinu, rodas loģisks jautājums, - ko viņa darīs? Varam atcerēties, ka kanclere augusi komunistu Austrumvācijā, pārvalda krievu valodu, visticamāk, vislabāk no ES līderiem izprot Putinu. Līdz ar to kā minimums nojauš, ka Rietumvalstu piemērotās ekonomikas sankcijas vēlamo rezultātu – Krievijas uzvedības maiņu – nenesīs.
Merkele ir pragmatiķe, un tā arī strādās ar Putina ālēšanos Ukrainā. Diemžēl tas var novest pie rezultāta, kas apdziedāts "Skauģa dziesmiņā" – sadalīsim līdzīgi to, kas pieder tev.
Proti, Ukraina zaudējusi Krimu, izpostīta Austrumukrainas infrastruktūra, simtiem mirušo, jau garantēta sociālās atmiņas trauma, un pēc visa tā kāds vēl cenšas pielabināt strādāt ar Krieviju pragmatiski.
Taisnīgi būtu, ja Putins rēķinātu, ko varētu ietirgot, lai beigu beigās tomēr tiktu sveikā cauri ar veselu ādu. Diemžēl, šāds scenārijs, kas parādītu, ka beidzot kāds pagalmā no zēniem var sadot Putinam, aizvien izklausās pēc zinātniskās fantastikas.
Merkele ar šādu žanru nestrādā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!