Krista Garkalne: Krievijas sankcijas – sekas, ko jūt Latvijas ražotāji!  (36)

Importa un eksporta attiecības, kas ir ikvienas valsts tautsaimniecības attīstību stimulējošs vai kavējošs faktors, ir tiešā viedā atkarīgas no globalizācijas procesiem pasaulē. Tieši šobrīd Latvija izjūt globalizācijas procesa negatīvo pusi, kas saistīta ar Krievijas noteiktajām sankcijām attiecībā uz importu. Jāsaka, ka lielā mērā cietēja lomā ir nonākusi arī pati sankciju ieviesēja, jo jāņem vērā fakts, ka Latvijā ražotai produkcijai Krievijā ir liels pieprasījums un šobrīd krievu patērētājam ir liegta iespēja iegādāties kvalitatīvu produktu.

Savukārt Latvijā Krievijas noteiktie importa ierobežojumi atstās būtisku ietekmi ne vien uz lauksaimniecības produktu pārstrādātāju, bet arī uz lauksaimniecības produktu ražotāju. Ja ne tiešā veidā, tad caur pārstrādes uzņēmumiem lauksaimnieki realizēja savu saražoto produkciju Krievijai. Dotajā brīdī vislielāko triecienu izjūt tie lauksaimnieki, kas pārstāv piena, dārzeņu un augļu nozari. 

Piena nozari pārstāvošās saimniecības un pārstrādes uzņēmumi saņēmuši tiešu triecienu, jo piens un piena produkti lielā apjomā tika eksportēti uz Krieviju tieši vai caur Lietuvu, taču šobrīd steidzīgi ir jādomā par noieta tirgus pārorientāciju, kas attiecīgi prasa papildus finansiālos resursus. Krievijas ieviesto sankciju rezultātā daudzi uzņēmumi ir spiesti pārvērtēt savu līdzšinējo saimniecisko darbību. Lauksaimniecības primāro produktu ražošana saimniecībā un to pārstrāde ir vienota un nesaraujama ķēde, jo uzņēmums nespēj saražot produkciju bez izejvielas. 

Ilgtermiņā noslēgtie līgumi un saistības garantē sadarbības nepārtrauktību, kura šajā krīzes situācijā ir neprognozējama, ko izjūt visi, tajā skaitā lauksaimnieki. Sekas ir nepatīkamas, jo embargo rezultātā uzņēmumi steidz meklēt jaunus noieta tirgus, bet lielākā daļa saražotās produkcijas nespēj gaidīt īsa realizācijas termiņa dēļ un, tas loģiski liek uzņēmumiem pārslēgt līgumus ar izejvielas ražotājiem - lauksaimniekiem, kuriem katrs eiro cents veido saimniecībai zaudējumus, jo šajā situācijā izejviela tiek pārdota zem pašizmaksas. Saimniecībām ir izdevumi, ar kuriem katru mēnesi jārēķinās - lopbarība, elektrība, kredītsaistības - tās ir lietas, kuras nespēj gaidīt un negaida.

Attiecībā uz augļu un dārzeņu sektoru Latvijai eksports uz Krieviju neaizņem būtisku tirgus daļu, taču, neskatoties uz to, nozare cieš ievērojamus zaudējumus Krievijas iesviesto sankciju rezultātā. Tas skaidrojams ar to, ka citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis tiešā veidā cieš no Krievijas ieviestajām importa sankcijām attiecībā uz augļiem un dārzeņiem. Šobrīd Latvijas tirgū lielos apjomos ieplūst citu ES dalībvalstu saražotā produkcija. Latvijas ražotājs cenas ziņā nav spējīgs konkurēt ar ievestas produkcijas cenu no citām ES dalībvalstīm, jo tā tiek tirgota par nesamērīgi zemu cenu. Poļu un Nīderlandes ražotājiem ir divas iespējas - pārdot par dažiem centiem vai maksāt par produkcijas nodošanu izgāztuvē. Tā visa rezultātā Latvijas ražotājs pakāpeniski tiek izspiests no vietējā tirgus un mūsu veikalu plauktos nonāk arī izmešanai paredzētā produkcija. Tāpēc ikvienam no mums šobrīd ir būtiski atbalstīt savu vietējo Latvijas ražotāju.

Te būtiski ir atcerēties! Lai kā ražotājs censtos saglabāt konkurētspējīgu un patērētājam pieejamu produkta gala cenu to veido ražošanas izmaksas, un lauksaimniekam ir jārēķinās ar ES līmeņa cenām veterinārām zālēm, tehnikai, izejvielām un citām precēm, taču mūsu zemnieki vienmēr ir saņēmuši un joprojām saņem viszemākos tiešmaksājumus, kas pārējo ES valstu lauksaimniekiem lielākoties ļauj kompensēt neplānotus zaudējumus, kā arī pārdot produkciju par daudz zemāku cenu nekā mūsu vietējais ražotājs.

Cūkkopības nozarei dotajā situācijā ir dubults sitiens - Krievijas ieviestās sankcijas un Āfrikas Cūku mēra izplatība. Īpaši smagi ir slimības izplatības apgabalos Latgalē un Ziemeļvidzemē, jo konstatējot slimību fermā visas, cūkas ir jālikvidē.

Pamatojoties uz visu šo apstākļu sakritību un notikumu gaitu, Eiropas Komisija ir paziņojusi par vairāku ārkārtas pasākumu īstenošanu, lai mērķtiecīgi palīdzētu lauksaimniekiem, kurus tieši ir skārušas Krievijas noteiktās importa sankcijas. ES ir spērusi pirmo soli, tomēr, lai īstenotu reālu palīdzības sniegšanu, jārēķinās ar zināmu laika periodu, jo jāpanāk vienošanās ar visām ES dalībvalstīm par nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un līdzekļu apmēru. 

Taču laiks iet, atbalsts kļūst aizvien nepieciešamāks un situācija saimniecībās kļūst aizvien saspringtāka. Tās cieš zaudējumus, raža jānovāc un lopi jābaro, un papildus tam arī jāpilda finansiālās saistības. Plānots, ka augļu un dārzeņu audzētājiem, kas cietuši zaudējumus pēc Krievijas īstenotajām sankcijām varētu piešķirt 125 miljonus eiro lielu atbalstu, tomēr tā ir summa, kas jāsadala starp visām ES dalībvalstīm, līdz ar to finansējuma apjoms, kas varētu sasniegt Latvijas lauksaimniekus varētu būt diezgan niecīgs. Plānots, ka atbalsts dārzeņu un augļu audzētājiem būs pieejams šādiem pasākumiem - izņemšana no tirgus, ražas nenovākšana un ražas priekšlaicīga novākšana. 

Pašlaik Brisele plāno, ka atbalstu varēs izmantot visi augļu un dārzeņu ražotāji visās dalībvalstīs neatkarīgi no tā, bija vai nebija eksports uz Krieviju. Atbalsttiesīgie produkti būs tomāti, burkāni, kāposti, paprika, ziedkāposti, gurķi, sēnes, āboli, bumbieri, sarkanie augļi, vīnogas un kivi.  Te gan jāatgādina, ka visu valstu ES lauksaimniecības ministri situāciju kopīgi apspriedīs 5.septembrī, tomēr daļai saimniecību tas jau var būt par vēlu. Eiropas birokrātiskā iekārta arvien ir pārāk lēna, reaģējot uz krīzes situācijām.

Latvija ir pieprasījusi ES palielināt valsts intervencē iepērkamo produktu apjoma limitus, paaugstināt intervences iepirkuma cenas un samazināt nepieciešamo nodrošinājumu summas. Tāpat tiek prasīts privātās uzglabāšanas shēmā noteikt garākus uzglabāšanas periodus un atvieglotus nosacījumus avansa maksājuma saņemšanai. Skatoties piena nozares virzienā, Latvija pieprasa atcelt soda naudas piemērošanu par pārsniegto piena kvotu pēdējā kvotas piemērošanas gadā, kas kaut nedaudz samazinātu piena nozares neapskaužamo situāciju.

Tāpat ir lemts arī par palīdzības iespējām no Latvijas valdības puses, pārdalot finansējumu no Lauku attīstības programmas, kā arī ātrāk izmaksājot subsīdiju avansus un pārskatot aizdevuma procentus. Par šiem jautājumiem gala lēmums nav pieņemams vienas dienas laikā, jo situācijas apzināšana un lēmuma saskaņošanas process ar attiecīgajiem nozaru pārstāvjiem prasa papildu resursus un laiku, Jāatzīmē gan, ka šoreiz valdības reakcija ir daudz ātrāka salīdzinot ar 2008.-2009. gada krīzi piena sektorā, tādēļ lauksaimniekiem ir cerība atbalstu saņemt salīdzinoši ātrākā termiņā.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, es gribētu aicināt ikvienu no mums izvērtēt savus ikdienas pirkumus un izvēlēties Latvijā ražoto produkciju, tādā veidā atbalstot Latvijas ražotāju.