Boriss Sokolovs: Ukrainas krīzes Krievijas arhitekti - labais cars un ļaunie bajāri  (20)

Medvedevs "ļaunā policista" lomā

Pirmajā vietā ir premjerministrs Dmitrijs Medvedevs. Viņa saistību ar Ukrainu nosaka ne tikai apstāklis, ka viņa dzīvesbiedre ir redzamā Ukrainas oligarha Viktora Medvedčuka jaunākās meitas krustmāte. Medvedčuku Kremlī acīmredzot perspektīvā gribētu redzēt, kā minimums, par Ukrainas premjerministru, lai gan tas diez vai ir īstenojams. 

Medvedevs, vēl būdams Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs 2003.-2005. gadā, bet pēc tam pirmais vicepremjers, bieži un asi izteicās "oranžās" revolūcijas un Krievijas - Ukrainas attiecību jautājumos un aicināja uz Ukrainas pilnīgu ekonomisku pakļaušanu Krievijai. Šo līniju viņš turpināja arī, kļuvis par Krievijas prezidentu. Ņemot vērā to, ka līdz 2008. gadam Medvedevs bija "Gazprom" direktoru padomes priekšsēdētājs, var domāt, ka viņam bija vistiešākā saistība ar "gāzes kariem" pret Ukrainu, tāpat kā ar pēdējo Krievijas - Ukrainas gāzes vienošanos. 

Acīmredzot pašlaik Medvedevs kūrē spiediena uz Ukrainu ekonomisko sastāvdaļu, ieskaitot "gāzes šantāžu" un iespējamās ekonomiskās sankcijas pēc Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līguma stāšanās spēkā, kā arī Ukrainas bēgļu problēmu. Viņš arī bieži pauž Krievijas pozīciju gāzes strīdā, apgalvojot, starp citu, ka Ukraina it kā izmantojot gāzes šantāžu pret Krieviju, bet otrādi. Medvedevs tieši draud Ukrainai, ka gadījumā, ja Ukrainas - ES līgums tiks ratificēts, Krievijas pusei nāksies veikt kādus aizsardzības pasākumus attiecībā pret Ukrainu tirdznieciski ekonomiskajā sfērā, t.i. faktiski sankcijas, tajā pašā laikā Putins tik tieši neizsakās. Pa to laiku jau 21. jūlijā "Rosseļhoznadzor" ieviesa jaunu stingrāku Ukrainas tās lopkopības produkcijas ievešanas kārtību, kura tiek vesta tranzītā caur ES, apstākļos, ka šādas produkcijas tieša ievešana no Ukrainas uz Krieviju jau tā ir apgrūtināta

Izskatās, ka starp Putinu un Medvedevu pastāv savdabīga lomu sadale attiecībā pret Ukrainu. Premjerministrs darbojas "ļaunā policista", bet prezidents - "labā policista" lomā. Interesanti, ka tieši tāds pats lomu sadalījums pastāvēja starp Staļinu un Molotovu, kad pēdējais bija ārlietu tautas komisārs un otrais cilvēks valstī. Sarunās ar Rietumu partneriem Molotovs izrādīja maksimālu nepiekāpību, pastiprinot efektu tajos gadījumos, kad Staļins piedāvāja "saprātīgu kompromisu". Raksturīgi, ka "ļaunais izmeklētājs" vienmēr ir otrā persona totalitārās vai stingri autoritārās valsts hierarhijā, lai dotu iespēju pirmajai personai, kurai ir reāla vara valstī un vienpersoniskas tiesības pieņemt principiālus politiskus lēmumus, uzstāties viņu apmierinošas vienošanās atbalstītāja un diplomātiskās cīņas uzvarētāja lomā.

Prezidenta padomnieks Glazjevs - radikāls politiskos izteikumos, konservatīvs ekonomiskos jautājumos

Tāpat svarīgu lomu Krievijas politikas veidu izstrādē attiecībā uz Ukrainu spēlē ekonomists Sergejs Glazjevs, kurš ir arī prezidenta Putina padomnieks. Acīmredzot Putins ieklausās viņa padomos Ukrainas jautājumos. Glazjevs pie tam arī darbojas "ļaunā policista" lomā, lai uz viņa ekstrēmistisko izteikumu fona Putins izskatītos pēc īsta miera uzturētāja. Tā prezidenta padomnieks apgalvo, ka "šodienas vara Kijevā - tā ir nacistu simbioze ar oligarhiem", un ka "to, kas notika Ukrainā, sponsorēja no ASV".

Glazjevs ir arī pārliecināts autarķijas piekritējs, neatzīst cenu veidošanas starptautiskos tirgus mehānismus un uzskata, ka Krievijai nav bīstamas nekādas ekonomiskās sankcijas no Rietumu puses, pat ja sankcijas novestu pie Krievijas importa pilnīgas apstāšanās: "Lielāko daļu importa mēs varam aizvietot ar savām precēm. Vajag vienkārši sākt tās ražot. Mēs varēsim būvēt visus lidmašīnu veidus" . Pie tam Glazjevs neprecizē, cik postoša būs autarķija valstij, jo patstāvīgi saražotās preces bieži maksās vairākas reizes dārgāk, nekā tās pašas preces, kas nopirktas citās valstīs. Pie tam bez mūsdienīgo tehnoloģiju importa Krievijai tik un tā neiztikt, jo civilās tehnoloģijas mūsu valstī ir attīstītas ārkārtīgi vāji.

Glazjevs arī uzstājas ar pašiem radikālākajiem aicinājumiem - pat līdz tam, ka Krievijas armijai būtu jāizdara spēcīgs preventīvs trieciens pa Ukrainas armiju, kamēr tā nav nostiprinājusies un vēl nav spējīga izrādīt pilnvērtīgu pretestību Krievijas agresijai. Saskaņā ar viņa pārliecību, "ASV "pilnīgi stingri, uzstājīgi un konsekventi grūž Ukrainu uz karu ar Krieviju ar Krimas ieganstu", un Porošenko mērķis ir - karš ar Krieviju, jo citādā veidā Krimu neatgūt". "Paskatieties dinamiku - ja decembrī nacistu bija 2 tūkstoši cilvēku Kijevā, februārī - 20 tūkstoši, maijā viņu jau 50 tūkstoši kopā ar militārpersonām, vasaras vidū viņu būs 100 tūkstoši, septembrī viņu būs 200 tūkstoši, gada beigās viņi noliks pie ieročiem 500 tūkstošus cilvēku... Mēs iegūstam varenāko kara mašīnu, kas orientēta pret mums, nospeķotu ar nacistiem, ideoloģiski uzlādētiem pret Krieviju... Šīs visas darbības galamērķis ir karš ar Krieviju. Mēs nevarēsim, zaudējot Donbasu, saglabāt mieru, jo nākošais mērķis, kas tiek deklarēts - Krima".

Biedēšanas un spiediena paņēmieni

Šāda veida izteikumi ne tikai labi iederas "ļaunā izmeklētāja" lomā, bet arī tiek izteikti reāli draudi kā spiediena līdzeklis attiecībā pret Ukrainu. Tajā pašā virzienā darbojas dažu Krievijas politiķu spriedumi par nepieciešamību izdarīt "punktveida" triecienus pa Ukrainas teritoriju ar Krievijas aviācijas un artilērijas palīdzību. Viņu mērķis - iebaidīt Ukrainas politisko vadību, tāpat arī Rietumvalstu vadību, un pārliecināt Porošenko, to skaitā ar spiediena palīdzību no vairāku Eiropas valstu puses, ka nepieciešams pārtraukt uguni un sākt tiešas sarunas ar separātistiem.

Glazjevs arī ir vienmēr iestājies par Ukrainas pievienošanos Muitas savienībai, apgalvojot, visai iespējams, patiesi, ka šāds solis būs izdevīgs kā Krievijai, tā arī pašai Ukrainai. Sergejs Jurija dēls zīmēja priecīgas bildes Ukrainas ekonomikai gadījumā, ja Kijeva tomēr dotu priekšroku nevis asociācijai ar Eiropas Savienību, bet gan pilnvērtīgai dalībai Muitas savienībā: "Mums ir ļoti daudz kopīgu projektu - kuģubūve, lidmašīnu būve, raķešu būve, atomrūpniecība. Īstenosim mūsu pietiekami vērienīgos plānus, kas aptver investīciju projektus desmitiem miljardu dolāru apjomā. Starp citu, Krievijas Federācija ir galvenais investors Ukrainā, bet Krievijas bizness dod 40% tiešo investīciju valstī. Tas viss attīstīsies".

Atzīmēsim, ka izdevīgums Ukrainai iznāk galvenokārt uz cenas pazeminājuma rēķina par Ukrainai piegādājamo Krievijas gāzi, kuras cena šai valstij ir viena no pašām augstākajām Eiropā un kam ir skaidri politisks, ne ekonomisks raksturs. Gandrīz visi Glazjeva uzskaitītie projekti attiecas uz militāri rūpnieciskā kompleksa sfēru un praktiski nozīmēs padomju ekonomisko sakaru restaurāciju, kuru ietvaros Ukraina bija padomju militāri rūpnieciskā kompleksa svarīga sastāvdaļa, un Ukrainas atkarības pastiprināšanu kolosālā apmērā.

Glazjevs biedē Ukrainu ar zaudējumiem, kādus tā it kā cietīs, ja Ukrainas asociācijas līgums ar Eiropas Savienību stāsies spēkā: "Vienošanās par asociāciju parakstīšanas gadījumā var sagaidīt rūpnieciskās ražošanas samazinājumu kā sekas tam, ka Eiropas preces izspiestu Ukrainas preces 2-3 miljardu apmērā gadā"). Tiesa gan, netiek izdarītas aplēses, cik varētu saņemt Ukraina uz sava eksporta palielināšanas rēķina pēc muitas barjeru noņemšanas.

Kopumā Glazjevs domā vispirmām kārtām padomju ekonomiskajās kategorijās un ideālā variantā uzskata Ukrainu par Krievijas ekonomisko piedēkli, un Putins pilnībā piekrīt viņa uzskatiem. Bet Glazjeva radikālie priekšlikumi Ukrainas krīzes risināšanas jautājumos ar Krievijas karaspēka izmantošanas palīdzību ir Putinam viens no iespējamiem notikumu attīstības scenārijiem, kuru realizācija ir atkarīga no ukraiņu pretošanās pakāpes, kā arī no tā, cik stingras sankcijas pret Krieviju pielietos Rietumvalstis.

Šī raksta turpinājums sekos.