Augusta vidū valdība nolēma virzīt Saeimas izvērtējumam un balsojumam ļoti būtiskus grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kuru būtība ir daudz mērķtiecīgāk un precīzāk nekā līdz šim nodrošināt, lai profesionālā izglītība pildītu savu primāro uzdevumu – ļautu jaunietim, potenciālam darba tirgus dalībniekam apgūt profesiju un praktiskas iemaņas kāda konkrēta darba veikšanai.
Un būtiskākais šī mērķa sasniegšanai neapšaubāmi ir iespējami ciešāka izglītības un darba tirgus satuvināšana, ļaujot jaunietim ne vien profesiju apgūt skolas solā un no, iespējams, savu laiku nokalpojušām mācību grāmatām, bet arī gūt iespējami plašāku praktisku ieskatu un pieredzi reālā darba vidē.
Protams, darba devēji profesionālajā izglītībā savā ziņā bijuši iesaistīti arī līdz šim, piedāvājot prakses vietas un Nozaru ekspertu padomju sastāvā konsultējot par darba tirgū nepieciešamajām prasmēm un jaunām profesijām. Tomēr tās ir bijušas atsevišķas, nepietiekami formālas un bieži vien īslaicīgas iniciatīvas, tādēļ ir īpaši augstu vērtējams, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi darba devēju regulāras un sistemātiskas iesaistes nepieciešamību, ieviešot un Profesionālās izglītības likumā nostiprinot darba vidē balstītu mācību pieeju un stiprinot Nozaru ekspertu padomju darbību.
Bez šaubām, var diskutēt par to, ciktāl darba devējiem jābūt ietekmei uz mācību programmu saturu un pasniegšanas formu, tomēr pēc līdzšinējiem ministrijas un darba devēju kopīgi īstenotajiem pilotprojektiem jāatzīst – patlaban iesāktā virzība ir rezultatīva. Fakts, ka viens no metālapstrādes uzņēmumiem, kurš pagājušajā mācību gadā veltīja savu laiku, resursus un darbinieku zināšanas profesionālo skolu audzēkņu apmācībai savā darba vidē, pēc šī mācību gada beigām sešus jauniešus pieņēma pastāvīgā darbā, runā pats par sevi. Tātad profesionālās izglītības mērķis – sagatavot jauniešus darbam – šādā veidā realizējas.
Esmu pārliecināta, ka šie uzlabojumi izglītības procesā arī ļaus celt profesionālās izglītības prestižu un salīdzinoši augstās nodarbinātības garantijas skolu absolventiem liks arvien lielākai daļai jauniešu un viņu vecāku apsvērt tieši profesionālās izglītības iespējas. Dažādi socioloģiski pētījumi, tostarp "DNB Latvijas barometra" ikgadējais vasaras nogales izglītības pētījums liecina, ka profesionālās izglītības kvalitāti iedzīvotāji vērtē salīdzinoši kritiskāk nekā augstākās vai vispārējās izglītības kvalitāti. Tomēr, pieņemot, ka par kvalitāti liecina sagatavotība tālākam izglītības ceļam vai izredzēm darba tirgū, sagaidu, ka tuvākajos gados šī skepse sabiedrībā mazināsies un profesionālās izglītības kvalitāti novērtēsim arvien vairāk.
Tiesa, tas lielā mērā saistīts ar jauniešu sagatavotību profesionālajai attīstībai jau pamatskolas vecumā, kad būtiski ielikt spēcīgu vispārējo zināšanu pamatu, tostarp daudzās profesijās – sākot no metinātāja un pārtikas tehnologa un beidzot ar arhitektiem, IT speciālistiem, inženieriem u.c. – nepieciešamās zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Atšķirībā no kvalitatīvi sagatavotajām izmaiņām profesionālās izglītības sistēmā par to, kā panākt skolēnu zināšanu pieaugumu šajos mācību priekšmetos, tiek lauzti šķēpi un diskusijas notiek vēl arvien. Mēs zinām, ka jau 2020.gadā Latvijā pietrūks vairāk nekā 20 000 IT, inženierzinātņu, dažādu rūpniecības nozaru un arī būvniecības speciālistu. Var jau bezizejas gadījumā speciālistus "importēt" no citām valstīm, bet vai tas ir racionāli, ja tā vietā varam pielikt pūles jauniešu sagatavošanai darbam tieši šajās nozarēs?
Liela loma šai ziņā ir gan vecākiem, gan pedagogiem, kuru uzdevums ir motivēt un ieinteresēt apgūt minētos mācību priekšmetus. Tomēr pusaudžu vecumā "brīva izvēle" visbiežāk ir vieglākā ceļa izvēle, tādēļ, no darba devēju viedokļa raugoties, uzskatām, ka jārealizē valdībā jau apstiprinātais, bet vēl arvien pretestību sastopošais plāns – ieviest obligāto eksāmenu dabaszinātnēs.
Jā, piekrītu, tas nedrīkst būt vienīgais motivējošais faktors, tomēr atcerēsimies paši – vai gan mūsu skolas gados eksāmeni nebija viens no iemesliem, kādēļ "saspringt" vairāk nekā tajos priekšmetos, kur tādu pārbaudījumu nebija?
Arī sabiedrība pauž līdzīgu viedokli – jau pieminētais "DNB Latvijas barometrs" šogad liecina, ka 40% iedzīvotāju uzskata – obligātā fizikas vai ķīmijas eksāmena ieviešana veicinās jauniešu interesi par dabaszinībām. Tas liecina, ka ievērojama daļa sabiedrības saprot – kaut kas steidzami ir jādara.
Protams, vienlaikus jānodrošina arī lielāks atbalsts pedagogiem un interešu izglītībai, lai veicinātu jauniešu dabisko interesi par šīm jomām. Turklāt kritisks jautājums ir jauno pedagogu sagatavošana dabaszinību un matemātikas pasniegšanai – trešā daļa patlaban valstī strādājošo fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotāju ir vecāki par 55 gadiem.
Piemēram, pakāpeniskai pensionēto matemātikas skolotāju nomaiņai ik gadu nepieciešami vismaz 75 no jauna sagatavoti skolotāji, taču realitātē augstskolas gadā sagatavo vien ap 25 jaunajiem pedagogiem šajā jomā. Arī tās, protams, ir pašreizējās vidusskolu absolventu sagatavošanas sekas, jo lielākā daļa no viņiem nepārzina eksaktos un dabaszinību priekšmetus tik labi, lai justu sevī vēlmi un gatavību izglītot citus.
No šī apburtā loka ir jātiek ārā, un ceru, ka pētījumos redzamais sabiedrības pieprasījums, kā arī darba tirgus pieaugošā prasība pēc eksaktajā un dabaszinību jomā izglītotiem, zinošiem darbiniekiem palīdzēs šim procesam virzīties ātrāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!