Diemžēl redzam, ka arī šodien, 21.gadsimtā viens no kritērijiem profesijas izvēlē ir dzimums un arī sabiedrība uzskata, ka ir profesijas, kas piemērotas tikai sievietēm vai vīriešiem.
Izglītība ir viena no tām jomām, kurā Latvijā tiek nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas abu dzimumu pārstāvjiem, bet realitātē redzam, ka studiju programmu izvēlē dominē izteiktas "puišu un meiteņu programmas", kuru beidzēji veido profesionālo karjeru "sieviešu un vīriešu nozarēs". Piemēram, brīdī, kad ārste vai ārsts ir izglābis tuvinieka dzīvību, nevērtējam speciālistu pēc dzimuma, bet no sirds esam pateicīgi par profesionālismu. Tomēr, ja meita vecākiem paziņo, ka vēlas kļūt par ķirurģi, liela daļa vecāku norāda, ka tā nav sievietēm piemērota profesija un iesaka izvēlēties ko sievišķīgāku, vieglāku un savienojamu ar ģimenes dzīvi, bērnu audzināšanu.