Līdz ar to šo notikumu nevar nosaukt par sasteigtu vai pēkšņu, jo bija laiks, lai politiķi un britu sabiedrība izvērtētu plusus un mīnusus, ko sniegtu neatkarīga Skotijas valsts. Jāatzīst, ka divi gadi pagāja diezgan klusi un patiesas debates sākušās tikai pēdējo mēnešu laikā. Tas tāpēc, ka, iespējams, Lielbritānijas valdība līdz galam neticēja pozitīva rezultāta iespējai šajā referendumā, savukārt skoti no savas valdības nebija pietiekami aktīvi pieprasījuši atbildes par to, kas Skotiju sagaidīs pēc neatkarības iegūšanas gan finansiālajā un ekonomiskajā sektorā, gan starptautiskajā politikā. Šobrīd spriedze ir būtiski pieaugusi, jo sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka izšķiroša var izrādīties katra balss, tomēr neatbildēto jautājumu joprojām ir pietiekami daudz. Būtiskākais, kas satrauc Latviju, ir tas, vai un kā mainīsies Lielbritānijas ārpolitika, kā veidosies Latvijas attiecības ar jaunizveidoto Skotijas valsti, ja referenduma rezultāts būs pozitīvs.
Jāatgādina, ka Latvijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības vienmēr bijušas ciešas un Latvijai ļoti nozīmīgas. Lielbritānija bija pirmā valsts, kas Latvijas neatkarību de facto atzina 1918. gada 11. novembrī, nedēļu pirms Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas. Tās bruņotie spēki līdzdarbojās arī Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā, kas prasīja arī daudzu britu karavīru dzīvības. Arī šobrīd abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti intensīvas. Kā piemēru varu minēt ļoti ciešo mūsu bruņoto spēku sadarbību ar Lielbritāniju Eiropas Savienības (ES) Kaujas grupas ietvaros, ātrās reaģēšanas spēkos, kā arī iepērkot ekipējumu un bruņojumu. Tāpēc pastāv bažas, ja Skotijas iedzīvotāji nobalsos par tās neatkarību, Lielbritānijai būs nepieciešams laiks, lai aprastu ar jauno situāciju un iekšpolitiskie jautājumi ņems virsroku pār ārpolitiku, tādējādi mūsu valstu savstarpējā sadarbība var uz kādu brīdi tikt apgrūtināta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!