Zanei Lazdiņai ir paveicies. Viņa ir atguvusi veselību, jo ir noticis neticamais – pirmā plaušu transplantācija Latvijas iedzīvotājai veikta. Par to viņa no sirds pateicas atbalstītājiem, kuri pirms septiņiem mēnešiem neticami īsā laikā saziedoja 120 000 eiro, lai Vīnes klīnikā īstenotu sarežģīto operāciju.
Tomēr prieks bija īss, jo Zanei krietni jāpiemaksā par zālēm. Ar Zani noticis tas pats, kas Latvijā notiek ar desmitiem un simtiem citu cilvēku, kuru vārdus mēs nezinām – viņi saslimuši ar slimībām, kas nav ierakstītas likumā. Tāpēc - ja gribi dzīvot, par ārstēšanos tev būs maksāt vairāk. Zanes un arī daudzu citu slimību skarto cilvēku zāles nav iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, tāpēc tās apmaksā individuālā kārtā, kam valsts uzlikusi limitu – līdz 14 228 eiro gadā vienam cilvēkam. Ko darīt, ja zāles maksā vairāk, un līdzekļu nav?
Ne visiem reto slimību skartajiem ir paveicies ar saprotošiem tuviniekiem, enerģiskiem ārstiem, labdarības un nevalstisko organizāciju atbalstu, kā tas bijis Zanei. Kā reiz teica kāda paziņa: "Man roka neceļas zvanīt sievietei ar retu audzēju, kas saņēma vēstuli, ka zāles valsts apmaksās, bet viņai pašai jāpiemaksā divi tūkstoši mēnesī. Man bail, ka kundze jau ir tai saulē".
Zāles visam mūžam
Arī Zanes sākotnējais prieks par atgūto veselību tagad apaug ar bažām par savu veselību un nākotni. Lai organisms neatgrūstu transplantētās plaušas, viņai regulāri jālieto imūnsupresīvie medikamenti. Par šīm zālēm Zanei pašai ik mēnesi jāpiemaksā vairāk nekā 400 eiro, jo valsts visu vajadzīgo summu nesedz – iztiec, kā māki. Bet naudas nav. Kaut gan operācija bija veiksmīga, Zanei visu mūžu ik gadu būs jādodas uz Austriju pārbaudīt veselību.
To apmaksās no ziedotajiem līdzekļiem, cik nu ilgam laikam naudas pietiks. Brangākā depozīta daļa, protams, nosedza visas transplantācijas un pēcoperācijas izmaksas. Depozīts patlaban atrodas Vīnes universitātes klīniskās slimnīcas pārziņā, un šobrīd tiek risināts jautājums par daļēju tā izmantošanu Zanes zālēm. Vai palīdzību visu vajadzīgo zāļu iegādei varēs sniegt no budžeta līdzekļiem, un kad Zane to var sagaidīt, jautājums paliek atklāts.
Atbildības nasta
Nacionālā veselības dienesta darbinieki un Veselības ministrijas amatpersonas ir darījušas gana daudz, lai Zanei nodrošinātu imūnsupresijas medikamentus arī šīs pieticīgi nežēlīgās individuālās kompensācijas ietvaros.
Taču gribētos jautāt - ko gan ir darījusi valdošā koalīcija likumdošanas aktu uzlabošanā, izņemot to, ka nomainījusi vārdus "lati" uz "euro" neskaitāmos MK noteikumos? Vai ir pieņemta reto slimību programma? Vai ir samazināti pacientu līdzmaksājumi slimnīcās un par zālēm? Vai sabiedrības veselības programmā ir minēts, kas konkrēti tiks darīts reto slimību pacientu stāvokļa uzlabošanā?
Kur lai ņem naudu?
Veikali pilni ar sacukurotiem un pārsālītiem našķiem, neviens miests neiztiek bez mazas spēļu elles, alkohols salīdzinoši lēts, smēķētāju, kas gandē savu un apkārtējo veselību arī gana. Līdzsvarota nodokļu politika _nav nekas jauns. Vai tad 22 gadu laikā nevar izrēķināt, kurus nodokļus jāceļ, kurus attiecīgi jāsamazina, lai tiešām veicinātu cilvēku labklājību, nevis būtu jānoraugās, kā veci ļaudis rūpīgi zvejo nodeldētos maciņos ik centu, lai samaksātu par maizi un putraimiem? Vieglāk ir slēpties aiz frāzēm "izrāviens" un "fiskālā telpa", nekā pieņemt nepopulārus lēmumus un aplikt ar papildu nodokļiem azartspēles, neveselīgu pārtiku, tabaku un alkoholu. Par bēdīgi slaveno progresīvo ienākuma nodokli žūžo tikai liegās priekšvēlēšanu dziesmās.
Vai tiešām pensionāriem, mediķiem, pacientiem, minimālo algu saņēmējiem beidzot jāiziet ielās kopīgā prasībā veltīt pienācīgu uzmanību nevis abstraktam, vārdā nenosauktam cilvēkam uz priekšvēlēšanu plakāta, bet konkrētam – ar miesu un asinīm, - katram no mums, kas vēlas dzīvot šeit un tagad?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!