Neaizsargājot trauksmes cēlējus, kopumā cieš visa sabiedrība un valsts - daudzi noziegumi un prettiesiskas darbības tiek noklusētas un sistēmiski turpinās. Rezultātā Latvijā neskaitāmi pārkāpumi netiek atklāti tikai tādēļ, ka par tiem baidās ziņot. Vēl jo vairāk - trauksmes cēlējiem nav drošības sajūtas un pārliecības arī par to, ka informācija, ko nodos tiesību sargājošajām iestādēm, beigās netiks vērsta pret pašu trauksmes cēlēju.
Piemēram, praksē ir bijuši gadījumi, kad trauksmes cēlējs ziņo par privātā vai publiskā sektora iestādi, taču tās rīcībā ir spēcīga un labi apmaksāta juristu komanda, kas spēja radīt rafinētus mākslīgus attaisnojumus savai rīcībai, rezultātā ziņošanu padarot kā nepamatotu un apsūdzot trauksmes cēlēju par cieņas aizskaršanu un nepamatotu apsūdzību.