jankovs
Foto: LETA
Latvijā ilglaicīgi nav izdevies ieviest tiesisko regulējumu kas aizsargātu trauksmes cēlējus pret iespējamajām sankcijām (atlaišana no darba, pazemināšana amatā, dzīvības apdraudējuma, ģimenes locekļu ietekmēšana u.c.), ko pret viņu varētu vērst gadījumā, ja ziņotu par prettiesiskām darbībām publiskajā vai privātajā sektorā. Pētījuma "Trauksmes cēlēji Eiropā" dati liecina, ka 1/3 visu krāpšanas noziegumu pasaulē atklāj tieši trauksmes cēlēji – vairāk nekā auditori, iekšējie drošības dienesti un policija kopumā.

Neaizsargājot trauksmes cēlējus, kopumā cieš visa sabiedrība un valsts - daudzi noziegumi un prettiesiskas darbības tiek noklusētas un sistēmiski turpinās. Rezultātā Latvijā neskaitāmi pārkāpumi netiek atklāti tikai tādēļ, ka par tiem baidās ziņot. Vēl jo vairāk - trauksmes cēlējiem nav drošības sajūtas un pārliecības arī par to, ka informācija, ko nodos tiesību sargājošajām iestādēm, beigās netiks vērsta pret pašu trauksmes cēlēju. 

Piemēram, praksē ir bijuši gadījumi, kad trauksmes cēlējs ziņo par  privātā vai publiskā sektora iestādi, taču tās rīcībā ir spēcīga un labi apmaksāta juristu komanda, kas spēja  radīt rafinētus mākslīgus attaisnojumus savai rīcībai, rezultātā  ziņošanu padarot kā nepamatotu un apsūdzot trauksmes cēlēju par cieņas aizskaršanu un nepamatotu apsūdzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!