
Vai Krievija nogriezīs gāzi tieši pirms Ziemsvētkiem, lai miljoniem eiropiešu draud salšana savās mājās? Iespējamais gāzes konflikts starp Krieviju un Ukrainu skaidrāk nekā jebkas cits parāda, ka Eiropai jārīkojas kopīgi un jākļūst mazāk atkarīgai no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Tieši tāpēc Krievijas–Ukrainas sarunas par gāzi šo piektdien Berlīnē vadīs Eiropas Savienība, nevis atsevišķas dalībvalstis.
Taču "Eiropas Enerģētikas savienības" ideja, ko tagad atbalsta daudzas valdības un eksperti, nozīmē ko vairāk. Tā ir ne tikai drošība un oficiāla koordinācija, bet arī jauna attieksme, kas liek atbrīvoties no dažiem veciem ieradumiem un kopīgi strādāt ar jaunu pieeju visiem jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku: klimata pārmaiņām, konkurencei un darba vietu radīšanai.
Pirmkārt, tā ir solidaritāte un uzticēšanās citām ES dalībvalstīm. Valdībām jāizveido kopīgas plānošanas procedūras, kas ļautu rīkoties neparedzētās situācijās un kopīgiem spēkiem pārvarēt krīzes.