Joprojām nav vienotas izpratnes par trauksmes cēlēju nozīmi un vērtību sabiedrībā, t.sk., vai ĪPAŠI politiķu vidū. Tāpat ir mazinājusies mediju kā trauksmes cēlēju loma , ņemot vērā, ka medijus līdzīgi kā citas biznesa jomas plosa ekonomiska rakstura problēmas, mazinot pētnieciskās žurnālistikas iespējas attīstīties. Identiska situācijā kā Latvijā novērojama arī citviet Eiropā.
Politiskās izpratnes un vienošanās tūkums vērojams nacionālo valdību rīcības lēnprātīgumā, lai arī starptautiski un Eiropas Savienības un pasaules līmenī ir panākta izpratne, ka trauksmes cēlēju aizsardzības tiesiskā regulējuma ieviešana ir viena no pretkorupcijas pasākumu prioritātēm un priekšnoteikumiem, kas efektīvi jārealizē Eiropas nacionālajām valdībām. Eiropas Parlaments 2013.gada oktobrī aicināja Eiropas Komisiju izveidot tiesisko aizsardzības regulējuma ietvaru trauksmes cēlējiem gan valsts, gan privātā sektorā:
2013.gada 5.novembrī tika publicēts pētījums "Trauksmes cēlēji Eiropā". Pētījumā apkopota trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu prakse. Izcila tiesiskās aizsardzības mehānismu prakse ir Luksemburgā, Rumānijā, Slovēnijā un Lielbritānijā Situācija citās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīga, taču tikai 7 (septiņās) nepastāv nekāda tiesiskā aizsardzība trauksmes cēlējiem - t.sk., Latvijā. [1]. Vairākās ES valstīs pēdējā laikā uzlabojumi, piemēram, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Ungārija, Itālija, Luksemburga, Malta, Rumānija un Slovēnija. Turpretī Latvijā esam "0" pozīcijā!
Slovēnijas piemērs. 2010.gadā tika pieņemts "Integritātes un Pretkorupcijas likums", kas saņēma plašu politisku atbalstu, t.sk., no Parlamenta. Tika izveidota pretkorupcijas komisija kā atbildīgā institūcija, kuras spēja aizsargāt trauksmes cēlējus vēl ir jāpilnveido. Trauksmes cēlēju aizsardzības tiesiskās aizsardzības likumā ietvertie principi: tiesības uz konfidencialitāti, ziņošanas kanālu nodrošināšana iekšēji un ārēji, plašs atbalsta un kompensāciju klāsts pāri nodarījuma gadījumā, tiesībsargājošo iestāžu pienākums reaģēt, palīdzība aizsardzībā no Pretkorupcijas iestādes, plašs trauksmes celšanas gadījumu definējums, ne tikai korupcija, pienākums darba devējam pierādīt, ka atlaišanas iemesls NAV trauksmes celšana.
Lielbritānijas piemērs. 1998.gadā, saņemot politisku atbalstu, tika pieņemts atsevišķs likums, kas paredzēja labu trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību. Likums aizsargā trauksmes cēlējus valsts, privātajā un NVO sektorā, paredz kompensācijas par kaitējuma nodarījumu trauksmes cēlējam. Līdz šim lielākā kompensācija sasniedz 5 miljonus mārciņu Trauksmes cēlēji var ziņot ne tikai norādītajiem iekšējiem kanāliem, bet arī medijiem, Parlamenta deputātiem u.c. 2013.gadā likumā iekļāva papildu kritēriju trauksmes celšanai - sabiedriskais labumus" un izslēdza vajadzību pierādīt, ka trauksme celta "labu nodomu vadīta". Šis likums neattiecas uz aizsardzības nozari.
Latvijā pēc Delnas ierosinājuma tika izveidota darba grupa Ministru Prezidentes uzraudzībā, kas šobrīd uzsākusi darbu pie trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības regulējuma izstrādes. Trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības svarīgākie parametri ir plaša definīcija, ka trauksmes celšana neattiecas tikai uz korupciju vai uz tiem, kas nodarbināti uz darba līguma pamata, bet ziņot var ikviens un par jebkādiem noziedzīgiem nodarījumiem - iedzīvotājs, uzņēmējs, amatpersona u.c. Mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu aizsardzības un kompensācijas sistēmu, drošus iekšējās un ārējās ziņošanas kanālus, kā arī konfidencialitātes garantijas un anonimitātes iespējas. Vienīgais risinājums ir īpaša trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisma izveidošana un reāls sods par vēršanos pret trauksmes cēlējiem.
[1] Whistleblowing in Europe : Legal protections for whistleblowers in the EU. http://www.transparency.org/whatwedo/pub/whistleblowing_in_europe_legal_protections_for_whistleblowers_in_the_eu (Transparency International mājas lapa; aplūkots 4.11.2013.)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!