Foto: LETA
Eiropas Savienības valstu vidū pakāpeniski notiek normatīvo regulējumu pilnveidošana dažādās jomās, lai aizsargātu, uzlabotu un vecinātu drošāku pilsoņu dzīves kvalitāti un labklājību. Arī trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzības jomā pakāpeniski, taču notiek pārmaiņas dažādu aizsardzības mehānismu radīšanā un pilnveidošanā, lai pilnvērtīgi aizsargātu cilvēkus, kuri izvēlas neklusēt par korupciju un noziedzīgām rīcībām publiskajā un privātajā sektorā.

Joprojām nav vienotas izpratnes par trauksmes cēlēju nozīmi un vērtību sabiedrībā, t.sk., vai ĪPAŠI  politiķu vidū. Tāpat ir mazinājusies mediju kā trauksmes cēlēju loma , ņemot vērā, ka medijus līdzīgi kā citas biznesa jomas plosa ekonomiska rakstura problēmas, mazinot pētnieciskās žurnālistikas iespējas attīstīties. Identiska situācijā kā Latvijā novērojama arī citviet Eiropā. 

Politiskās izpratnes un vienošanās tūkums vērojams nacionālo valdību rīcības lēnprātīgumā, lai arī starptautiski un Eiropas Savienības un pasaules līmenī ir panākta izpratne, ka trauksmes cēlēju aizsardzības tiesiskā regulējuma ieviešana ir viena no pretkorupcijas pasākumu prioritātēm un priekšnoteikumiem, kas efektīvi jārealizē Eiropas nacionālajām valdībām. Eiropas Parlaments 2013.gada oktobrī aicināja Eiropas Komisiju izveidot tiesisko aizsardzības regulējuma ietvaru trauksmes cēlējiem gan valsts, gan privātā sektorā:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!