Andris Vilks: Stabila nodokļu politika – pamats turpmākai attīstībai  (79)

Lai aktualizētu nodokļu sistēmas stabilitātes, caurskatāmības un paredzamības principu, valdība šajā nedēļā atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz ierobežot iespēju nesaprātīgi bieži grozīt nodokļu likmes un nosaka, ka turpmāk to varēs darīt ne biežāk kā reizi gadā un grozījumi stāsies spēkā ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc to pieņemšanas. Uzskatu, ka tas ir īpaši būtiski mūsu uzņēmējiem, kam tādā veidā tiek garantēta savlaicīga informācija par gaidāmām izmaiņām un dota iespēja plānot un prognozēt savas uzņēmējdarbības attīstību. Pārejot uz plānveida izmaiņu veikšanu, mums pakāpeniski jāsamazina izmaiņu skaits nodokļu izmaiņas regulējošos normatīvajos aktos.

Tāpat jau šodien Finanšu ministrija kopā ar saviem sociālajiem un sadarbības partneriem, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, parakstīs kopīgas sadarbības rezultātā tapušo Nodokļu politikas stratēģiju 2015. - 2017. gadam, kas iezīmē būtiskākos šajā laika posmā paveicamos uzdevumus, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības vides prognozējamību un konkurētspēju, stabilus un pietiekamus valsts budžeta ieņēmumus publisko funkciju un pakalpojumu finansēšanai, kā arī ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Minētā vienošanās paredz pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļu slogu, nepalielināt šobrīd spēkā esošās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmes darba devējiem un ņēmējiem. Tāpat plānots pilnveidot esošo Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, lai nodrošinātu tā ilgtspēju, kā arī īstenot citus pasākumus gan nodokļu sloga mazināšanai, gan sistēmas pilnveidošanai.

Runājot par nodokļu politikas stabilitāti, arvien jāatgriežas pie jautājuma par ēnu ekonomikas mazināšanu, jo ēnu ekonomikas rezultātā tiek apgrūtināta nodokļu ieņēmumu prognozējamība, kā arī mazāku valsts budžeta ieņēmumu dēļ samazinās arī valsts iespējas risināt dažādus aktuālus jautājumus, piemēram, sociālās problēmas.

Ja gadījumā nākamajām valdībām rodas situācijas, kad tās pārskata nodokļu likmes, tas būtu pieļaujamas tikai vienīgi ar nosacījumu, ka ir notikušas pilnvērtīgas diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem par jaunajām prioritātēm.

Atgriežoties pie jautājuma par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam, ko sekmīgi sākusi risināt šī valdība, jābūt arī nākamās valdības prioritāšu augšgalā, tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī. Tādēļ aicinu politiskās partijas, kas veidos nākamo valdību, pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un sekmēt ienākumu nevienlīdzības mazināšanos.

Ienākumu nevienlīdzības mazināšanai Finanšu ministrija jau iepriekš rosināja ieviest diferencētu ar  IIN neapliekamo minimumu. Tāpat aicinājām atbalstīt minimālās algas paaugstināšanu un atbalstu ģimenēm ar bērniem. Diemžēl priekšlikums par diferencēta ar IIN neapliekamā minimuma ieviešanu neguva politisko atbalstu, tomēr pie šī jautājuma būtu vērtīgi atgriezties, lai situāciju patiešām uzlabotu un veicinātu iedzīvotāju labklājību. Tādējādi augtu zemo algu saņēmēju ienākumi, kā rezultātā nevienlīdzība starp sociālajām grupām mazinātos.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka nodokļu politikas stabilitāte ir jautājums, par kuru jābūt atbildīgiem visiem - gan politikas veidotājiem, gan nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Tas ir viens no priekšnoteikumiem sekmīgai valsts izaugsmei.