Uz šo brīdi negadījumu skaits 2013.gadā kopā bija 12178, bet 2014.gadā jau 12375. Negadījumi kļūst smagāki un vērojama tendence negadījumu skaitam pieaugt. CSNg skaits ar cietušajiem 2013.gadā uz šo brīdi bija 2599, kuros ievainojumus guva 3249 un dzīvību zaudēja 120 cilvēki no kuriem 36 bija mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.
Savukārt 2014.gadā šobrīd jau ir 2786 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem, kuros cietušas 3463 personas un 146 personas gājušas bojā, no kurām 43 personas ir mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.
Pieaugums bojā gājušo skaita ziņā ir dramatisks +21,7%!
Iezīmējas negatīvas tendences, kad ceļu satiksmes negadījumu kļūst vairāk un arī sekas ir smagākas. Robeža starp bojā gājušo un cietušo ir ļoti maza,tāpēc, jo īpaši, satrauc šībrīža situācija. Kopumā, šī brīža situācijā, CSNg rezultātā LV nedrīkstētu būt vairāk kā 100 bojāgājušo gadā, tas ir sliktākajā gadījumā, ideālā variantā - dzīvību nedrīkst zaudēt neviens cilvēks uz Latvijas ielām un ceļiem.
Izskatās, ka pašlaik kādam ir izdevīgi, lai uz Latvijas ceļiem nevaldītu kārtība un drošība. Tāpēc ir izdevīgi, lai ceļu policija būtu novājināta, slikti ekipēta, ar zemu atalgojumu, kas neapšaubāmi rada ne tikai draudus sabiedrības veselībai un dzīvībai, bet rada arī korupcijas riskus un vairo tiesisko nihilismu. Par šīm neizdarībām jāmaksā būs visai Latvijas sabiedrībai un ne tikai naudas izteiksmē, bet ar savu draugu, radu, paziņu veselību un dzīvību. Katru gadu Latvijas valsts CSNg rezultātā ilgtermiņā zaudē apmēram 80 miljonus eiro. Ko darīt šajā situācijā?!
Lai uzlabotu esošo situāciju uz Latvijas ceļiem, uzskatu, ka jāsāk ar šādiem darbiem:
1.Jāatjauno Ceļu policija kā atsevišķa struktūrvienība, ārpus kārtības policijas!
2.ceļu policistiem jānodarbojas tikai un vienīgi ar ceļu satiksmes uzraudzību, kampaņas + prevencija, noņemot citas funkcijas, kas saistītas ar sabiedrisko kārtību un konvoju (kas dara visu-nedara neko). Sabiedriskā kārtība var būt kā otrā prioritāte;
3.jāpalielina ceļu policistu skaits, uzlabojot darbinieku materiālo nodrošinājumu un būtiski jāpalielina atalgojums (auto, moto, spectehnika, telpas). Šobrīd, inspektoriem, kuri uzrauga ceļu satiksmi, pēc maiņas nav kur pārģērbties, nemaz nerunājot par iespēju nomazgāties. Spectehnika, vairums gadījumos, tiek turēta zem klajas debess. Nostādiet ierindā un atrodiet divus, vienādā formā tērptus policistus. Kā arī jālūdz, lai pašvaldības policija vairāk palīdz ceļu satiksmes uzraudzībā. Ja nevar, vai negrib attīstīt ceļu policiju, tad lielākas tiesības jādod pašvaldības policijai, ceļu satiksmes uzraudzībā.
4.palielināt VUGD atbalsta punktu skaitu Latvijas reģionos.
5.palielināt neatliekamās medicīniskās palīdzības atbalsta punktu skaitu LV
6.skolās ieviest obligāto ceļu satiksmes mācību stundu ar obligāto ceļu satiksmes noteikumu eksāmenu un velotiesību iegūšanu.
7.tehnisko līdzekļu ieviešana un to uzraudzības funkciju nodošana pašvaldībām. Naudas līdzekļi, kas iegūti no tehniskajiem līdzekļiem, netiešā veidā jāatgriežas atpakaļ pie ceļu satiksmes dalībniekiem, kā drošas braukšanas poligonu izveide, drošas braukšanas kursi jaunajiem autovadītājiem, ceļu infrastruktūras sakārtošanā, no šīs naudas jādotē personīgo drošības līdzekļu pieejamība (atstarotāji, atstarojošās vestes, velo ķiveres), kā arī šiem līdzekļiem jānonāk izglītības sistēmā.
8.tehniskie līdzekļi, tai skaitā sarkanās gaismas kontolieri, stacionārie fotoradari u.t.t. uzstādīšanas gadījumā, sešus mēnešus pēc uzstādīšnas pārkāpējiem jāsūta tikai brīdinājumi.
9.nepieciešamas likumdošanas izmaiņas:
9.1. difirencēt sodu līmeni, ņemot vērā personas ieņēmumus;
9.2. automašīnu jaudas ierobežošana jaunajiem autovadītājiem, iegādājoties vai lietojot automašīnas;
9.3. nepieciešams sakārtot/noteikt kārtību jautājumos kuri skar OCTA: piemērs – cilvēks/autovadītājs aizmirsis nopirkt OCTA polisi, policists viņu soda un kas notiek tālāk, NEKAS, vadītājs turpina ceļu bez OCTA, bet ar soda kvīti kabatā kas viņu nebūt neatbrīvo no regresa prasības CSNg gadījumā. Līdzīga situācija ir ar tehnisko apskati !
Šie ir tikai daži punkti par tēmu, bet nepieciešams ir vairāk par to domāt, runāt un galvenais - darīt!
Nevar arī teikt ka galīgi nekas netiek darīts, tā piemēram likuma, izmaiņas kuras skar jautājumus par to ka gājējiem un velosipēdu vadītājiem diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām būs jālieto apģērbs (veste) ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem ir sen gaidītas un ļoti vajadzīgas izmaiņas, bet situācija joprojām mūsu valstī ir kritiska, tāpēc, lūdzu, esošos un jaunos politiķus, iedzļināties šajos jautājumos, jo bezdarbības gadījumā sekas uz Latvijas ielām un ceļiem ir neprognozējamas!
Un nevajag visus secinājumus izdarīt raugoties vienīgi uz situāciju Rīgā, jo viss kritiskākā situācija ir reģionos kur ceļu policijas kā tādas vispār nav ! Un kā zināms tad bez likumu kontroles un to ievērošanas nav vajadzīgi arī paši likumi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!