TSP-kongress61445211
Foto: AFI
Par ģeopolitiskajiem riskiem Saeimas vēlēšanu kampaņā tika runāts krāšņi un bez apstājas. Draudīgā retorika valdošās koalīcijas partijām kļuva par "Minhauzena bizi", kas ļāva izvilkt sevi no slīkšņas. Vēlēšanas aizvadītas, elektorāta iebiedēšanai mests miers – laiks dalīt portfeļus un šūt smokingus ES prezidentūrai. Savukārt ģeopolitiskie procesi pilnā sparā turpinās, radot Latvijai problēmas, līdz kurām tā nemaz neaizdomājas.

Eiropa arvien dziļi iestrēgst jaunā aukstajā karā starp Rietumiem un Krieviju. Konfrontācija par to, "kam piederēs Ukraina", jau pilnībā ir zaudējusi sākotnējo uzbudinājuma gan Briseles eirointegratoru, gan Maskavas "imperiālistu" acīs. Taču nevienai pusei nav dota iespēja ne atkāpties, ne piekāpties. Vismaz ne tāda, ko tās uzdrīkstētos īstenot.

Šaubos, ka, Kremlis var atļauties reputācijas zaudējumus, ko radītu nācijas sašutums par Doņeckas un Luganskas separātistu "nodošanu", tā veicinot Ukrainas suverenitātes atjaunošanu dumpīgajās "Jaunkrievijas" teritorijās. Taču, raugoties no Maskavas politiķu skatupunkta, ko tas viņiem dos? Krievijai nav iespējams nākamais loģiskais solis konflikta noregulējumā – atteikties no Krimas. Pussalu tai varētu atņemt tikai ar militāru pārspēku, tādā veidā radot mūžīga revanšisma perēkli pazemotās nācijas apziņā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!