Juris Pūce: Kāpēc Latvijā nevar būt tā, kā Igaunijā?
Foto: LETA
"Pastāvīga viena dzimuma personu kopdzīve ietilpst ģimenes pamattiesību aizsardzības tvērumā, tāpēc situācija, kad šāda kopdzīve nav juridiski regulēta, ir neatbilstoša Konstitūcijai. Tāpēc, atbilstoši cilvēktiesību aizsardzības principam, ir nepieciešams radīt atbilstošu juridisku ietvaru, lai regulētu šādas tiesiskās attiecības."

Šāds teksts bija rakstīts Igaunijas tieslietu kanclera (Latvijas analogs būtu tiesībsargs) vēstulē Igaunijas tieslietu ministram 2011. gadā. Šī vēstule kļuva par starta signālu procesam, kas noslēgsies 2016. gada 1. janvārī, kad Igaunijā spēkā stāsies Kopdzīves likums - likums, kas ļauj pilngadīgām personām, neatkarīgi no to dzimuma, reģistrēt pastāvīgās kopdzīves attiecības.

Aplami būtu teikt, ka minētā likuma pieņemšana gāja bez grūtībām. Sabiedrības viedoklis par viendzimuma attiecībām Igaunijā ir tikai par kapeiku iecietīgāks nekā Latvijā. Taču patīkami izbrīna tas, kāds bija diskusiju saturs un forma Igaunijas parlamentā un sabiedriskajā telpā ap Kopdzīves likumu - dominēja argumenti ap un par cilvēktiesību izpratni, cilvēcību un pamatvērtībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!