Daina Paula: Eiro ieviešanas ietekme uz cenām – vēl zemāka par prognozēto  (57)

Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0.2-0.3 procenta punktiem.

Protams, šā gada zemo inflācijas rādītāju noteica ne tikai rūpīgi pārdomātais eiro ieviešanas process un pasākumi cenu vērošanai un sabiedrības informēšanai, bet galvenokārt faktori, kuri nav nemaz saistīti ar eiro un sakņojas globālajās ekonomikas norisēs. Par to sīkāk šajā rakstā.

Oktobrī gada inflācijas lielums sasniedza vien 0.7%, bet 12 mēnešu vidējā inflācija bija 0.5%. Vieni teiks, ka tik zemā inflācijā slēpjas neīstenojušos projektu (piemēram, elektroenerģijas tirgus liberalizācijas) vai ārēju apstākļu (pasaules naftas un pārtikas cenu sarukums, Krievijas tirdzniecības ierobežojumu efekts) rezultāts, citi, ka tādas zemas inflācijas apstākļos būtu nepieklājīgi runāt par eiro ietekmi uz cenām. Viedokļi varētu būt dažādi. Tomēr, ņemot vērā tādas iniciatīvas kā "Cenu monitorings" un "Godīgs eiro ieviesējs", kā arī lata vērtību eiro izteiksmē, lielu eiro ieviešanas ietekmi cenās nemaz nevarēja gaidīt.

Septembra beigās apritēja gads kopš cenu paralēlās atspoguļošanas abās valūtās uzsākšanas, bet novembrī Eurostat publicēja savu redzējumu par to, cik lielā mērā eiro varēja ietekmēt patēriņa cenu līmeni Latvijā (jau minētie 0.12-0.21 procenta punkti no mēneša inflācijas janvārī, tālākajos mēnešos ietekmei nesaglabājoties statistiski nozīmīgai). Eurostat izmantoja tādu pašu metodoloģiju, kāda tika lietota pārējo eiro zonas dalībvalstu eiro ietekmes uz cenām vērtējumiem. Šis skaitlis atbilst novērtējumam, ko Latvijas Banka veica gada sākumā, izmantojot divas dažādas pieejas cenu netipisko kāpumu novērtēšanai, un ietekme ir līdzīga kā valstīs, kuras eiro zonai pievienojās pirms Latvijas.

Protams, ka eiro devums patēriņa cenu pārmaiņās nav putns mežā un tiešā veidā nav novērojams. Citiem vārdiem sakot, neviena cenu zīme nesatur informāciju par cenu ietekmējušajiem faktoriem un to ietekmes apmēru. Tādēļ jāizmanto dažādi pieņēmumi un statistiskās metodes.

Piemēram, cenu monitoringa dati jau 2013. gada oktobrī liecināja, ka daži pakalpojumu sniedzēji, iespējams, vasaru nogaidījuši ar jauno cenrāžu drukāšanu un oktobrī to veidojuši tā, lai tas derētu arī pēc eiro ieviešanas, t.i., lai eiro cenās būtu ērti norēķināties. Taču šādā veidā neapaļās cenas par apaļām pārveidojās abos virzienos: gan uz leju, gan uz augšu. Cenu kāpumu skaits laikā no 2013. gada septembra līdz 2014. gada janvārim bija pavisam nedaudz lielāks nekā kritumu skaits, bet vidējais sarukumu apmērs bija lielāks. To daļēji ietekmēja, piemēram, sakaru pakalpojumu akciju cenas.

Līdzīgs cenu pielāgošanas process bija vērojams vēl arī 2014. gada janvārī, kad aktuālāk bija pielāgot cenas pakalpojumiem, kuriem raksturīgi norēķini skaidrā naudā. Tomēr ļoti daudzi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji turpināja saglabāt arī norēķiniem neparocīgas, neapaļas cenas.

Cenu monitorings nereprezentē patēriņa grozu pilnībā, tādēļ, alternatīvi meklējot janvārim netipiskos cenu kāpumus Centrālās statistikas pārvaldes datos, izrādījās, ka janvārim neraksturīgākās netipiskākās cenu pārmaiņas mēneša laikā novērotas tajās patēriņa preču grupās, kurās tas pieredzēts arī agrāk - citām valstīm ieviešot eiro. Kā piemērus var minēt sabiedriskās ēdināšanas un personiskās un aprūpes pakalpojumus. Tomēr, izmantojot atbilstošo patēriņa grupu īpatsvarus patēriņa grozā, kopējā ietekme tika lēsta līdzīga Eurostat novērtētajai.

Ir iespējams, ka pie apaļām (un pievilcīgām, piemēram, 1.99 vai 1.95) cenām latu izteiksmē bija tik ļoti pierasts, ka cenu pamatotības jautājums frizētavās, manikīra salonos un kafejnīcās plašās diskusijās praktiski neuzausa. Tomēr ar apaļām vai neapaļām cenām eiro Latvijā ienāca pateicīgā brīdī un pateicīgos apstākļos. Latvija bija viena no retajām valstīm, kurā pirms eiro ieviešanas nacionālās valūtas vienības, t.i., viena lata vērtība pārsniedza 1 eiro. Tādējādi jebkurš cenu kāpums atspoguļojums (pat cenu sarukums) psiholoģiski varēja izskatīties nepievilcīgs un "nerosināja apetīti".

Tāpat, atšķirībā no Igaunijas, kura eiro ieviesa brīdī, kad pasaulē strauji auga pārtikas un enerģijas cenas, Latvija eiro ieviešanas brīdī tāpat kā kaimiņvalstis baudīja šo preču globālo cenu kritumu salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu. Tas neradīja izmaksu spiedienu daudzās nozarēs, kā arī neveidoja augsni dažādu faktoru izraisīta cenu kāpuma piespēlēšanai eiro.

Eiro ieviešanas it kā būtiskā ietekme uz cenām ir vēl viens mīts, kuru Latvijai ar savu pieredzi ir izdevies atspēkot (tāpat kā it kā gaidāmo identitātes zaudēšanu, neiespējamību īstenot tik lielas skaidrās naudas apjoma apmaiņu utml.).