Krasā pretstatā nesen uzdūros Facebook profilam ar nosaukumu "Prom no Latvijas". Dažos ierakstot izskan pat tāda kā vilšanās, ka vēl tik daudzi dzīvo šeit, kaut gan ir iespēja pārcelties uz labklājīgākām vietām. "Personīgi es Latvijai neesmu vajadzīgs un tādā gadījumā mani Latvija arī ne sevišķi interesē" - tur rakstīts.
Kā jauni, spēcīgi cilvēki var nonākt pie atziņas: "Es Latvijai neesmu vajadzīgs?" Kad latviešu zēni un vīri atgriezās no 1. Pasaules kara un Brīvības cīņu frontēm, viņu acīm pavērās visizpostītākā zeme Eiropā. Dzimtie tīrumi līdz apvārsnim tranšejām un šāviņu bedrēm izvagoti, dzeloņdrātīm pārstaipīti. To redzot, viņi saprata - mēs esam Latvijai vajadzīgi. Tie 96 un vēl daudz vairāk iemeslu lepoties - tie ir stāsti par cilvēkiem, kas īstajā brīdī sajuta - Es esmu Latvijai vajadzīgs!