1. Prezidenta palīgi savu priekšnieku bija slikti sagatavojuši un informējuši. Tādus referentus vajag ar steigu atlaist! Ko šie gaidīja? Ka ar Putinu tikai par vienu pašu Ebolu spriedīs? Ka kāds pasaulē ticēs raupjajai Pirmā kanāla montāžai ar ukraiņu iznīcinātāju uz "Google" (vai, kā tagad noskaidrots, pat "Yandex") kartes fona? Ka izdosies aizslēpties aiz platās muguras Vecākajam brālim no Padebešu impērijas, no kura tiešām baidās?
Bez visa pārējā Vladimiram un visiem viņa "ekspertiem" vajadzētu sen jau iemācīties, ka ķīnieši vienmēr pārstāv tikai SAVAS intereses, un Krievija viņiem nav nekas vairāk kā īslaicīgs ceļabiedrs (un slaucama govs) atsevišķās konkrētās situācijās. Savukārt to aizstāvēt vai, pat vairāk, ķīvēties tās dēļ ar svarīgiem partneriem Ķīna nekad netaisās.
Putins acīmredzami nebija gatavs, ka vairākums pasaules līderu konsolidēsies, lai nosodītu viņa politiku Ukrainā. Kāds krievu sakāmvārds vēsta: "Pret aitām malacītis, bet pret malacīti - pats aita", taču pat, sadūries ar dusmīgi blējošu aitu baru, mūsu "taigas saimnieks" pavisam apjuka. Jā, tas tev nav Nazarbajevu un Lukašenko nolikt miera stājā (un pat tas ne īpaši sanāk) un dresētu politologu priekšā bīdīt runas par pasaules lielvaru.
2. Putins nespēj izturēt sitienus. Viņa reakcija - faktiski aizlaisties lapās no samita - izskatījās tik neadekvāta, ka pat uzticamais preses sekretārs Peskovs sākumā pasteidzās atspēkot "muļķīgās baumas". Principā varēja taču nostāties "pazemotā un aizvainotā" pozā un demonstratīvi pamest sarīkojumu ar lepni paceltu galvu, sakot "ejiet ka jūs visi...!" Vai, kā to dara stipri un pārliecināti politiķi - turpināt cīņu ar pārspēku, aizstāvot savas pozīcijas.
Varonis Putins no trim ceļiem krustcelēs izvēlējās pašu neveiksmīgāko: kaut kā slepus notinās ar ne īpaši sakarīgiem paskaidrojumiem, ka viss bijis ļoti jauki, ciemoties paticies, bet, pavei, garš pārlidojums, jātaisās uz darbu (it kā darba grafiks nebūtu bijis zināms jau sen). Pavisam nesolīdi, un laikam jau pat smieklīgi.
3. Ja piemērotu analoģiju ar boksu, tad var teikt, ka ringa stūrī iespiestais Vladimirs Vladimirovičs nonāca nokdaunā. Tāpēc arī drusku kontuzēta reakcija. Bet te nav bokss, un, redzot situācijas bezcerīgumu, Putins vienkārši nolec no starptautiskā ringa un sāk ņemties ar darbiem paša mājās, kur viņš šķiet sev stiprs bez gala.
Tiesa, redzams, ka nav viņa spēkos iepūst jaunu dzīvību dziestošajā ekonomikā. Padziļināt konfliktu Donbasā - pēc Austrālijas fiasko? - diez vai viņš izšķirsies to darīt... Atliek vien pats negudrākais un skumjākais variants - sakāves rūgtumu izliet uz savu pilsoņu galvām, piegriežot skrūves un paaugstinot melu temperatūru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!